apslāpētās sirdis

Vakardien vispār nebija nekādas koncentrēšanās spējas.Tas bija iemesls,kādēļ arī ātri vien pazudu no skolas un uz nekādam fakultatīvajām nepaliku.
Klase dienas beigās mani pamatīgi izbesīja.Un kādēļ?Atkal jau eksursijas dēļ.
Uz nekādu Liepāju mēs nebrauksim.Skolotājai radās iebildumi par tiem skolniekim,kuri uzraksta savu vārdu,bet patiesībā neaizbrauc.Pēc idejas,ka iezīmējas ķekša pēc,lai tie,kas vēlas,lai tie tiek eksursijā.Biezi mums bijusi šādas politika.
Tagad izdomāja,ka brauksim uz Mežparku,bet uz Liepāju aizbrauksim citu reizi.Pareizāk,aizlidosim.
Uz nekādu Mežparku es netaisos braukt.Mani tas nesaista.Tad jau es labāk aizbraucu uz Cēsīm.
Sodība,eksursijas diena mums ir 5diena!Un Alexa lido prom.

Baigi sarežģīt situāija sanākusi ar 2 Rīgām 007.Ar to gan jau kkā tikšu galā,bet ar 25.sept vispār ir Čau!
Man jāatrod vietā cilvēks,kurš novadītu treniņu,jo man tieši tajā laikā ir autoskolas pirmā nodarbība.
Izskatās,ka visdrīzāk,ka neiaiziešu uz autoskolu,bet novadīšu treniņus.Pat no stundam sanāk iet prom.Nu neko darīt.Vietā kādu,kurš varētu novadīt treniņu,es neatradīšu.Nav mums neviena tāda,kurš to reāli varētu.Pieredzes trūkuma dēļ.

Aij..

Viss ir kārtībā un cenšamies dzīvot pozitīvi!
Nedaudz ir pierimušas galvassāpes un sirds nemieri,bet tas gluži neizzūd.