Tas tā ir paredzēts, ka Tu vairs nespēlēsi spēlītes, bet es turpināšu niekoties dirnot pie kastes. Ka bez mums vēl daudzi pamodīsies vai paliks guļot. Tas viss jau ir ierakstits Akašas hronikās (ja pareizi atceros nosaukumu). Tas, ka tagad izdomāji kko mainīt un maini savos darbos, piemēram; tas jau sen tā ir paredzēts. Ne jau mēs nosakam dzīves jēgu. Sauksim to par likteni, kurš mūs izvēlas, izvelk no skudru pūžņa izredzēto eksemplāru un liek viņam dzīvē veikt lielas lietas. Ir cilvēki, kas tās veiks, ir cilvēki kas tās redzēs, piedzivos un atstāstīs saviem bērniem un mazbērniem. Arī no tā būs jēga, jo tad šie lielie darbi netiks aizmirsti. Nē nu - negribās jau teikt, ka akli jāpaļaujas liktenim ;D
Un tā filma bija interesanta, jā. Tā ideja vismaz. Bezmaz vai krievu stilā. Tur Tartakovska (pareizi uzrakstīju uzvārdu?) vai kāda tml režijā ;-]