23:54 - tikai
Pirmdiena kā jau pirmdiena. rīts lietains. pirmais solis ārā no sētas. kāja iegrima dubļos. jau atkal šīs sajūtas. ierakumu sajūtas, kara sajūtas. dubļi ir tik samgi un kājas pašas jau grimst nost. bet gūtības neatbaida, tās pievelk. griabs brist, sajust, kā zeme velk pie sevis, kā tā grib, lai es nokrītu un sāku slīkt, bet es gribu, lai tikai tā velk pie sevis. lēnām soli pa solim. es brienu. uzbrienu uz tā pielujušā asfalta un pagaist. mans karš, mana jaukā sajūta. tikai pielujušā industriālā pasaule.