skriceļi

11. Oktobris 2005

23:25

jau otro vakaru pavadot svaigā gaisā, man salst rokas. ziema tuvojas. pamazām, neizbēgami. nav jēgas skumt un bēdāties par aizgājušo vasaru. neatgūt to tik un tā. labāk mesties rudens priekos un laimē. iesaku mētāties ar lapām. ielēkt kādā lielā lapu kaudzē, bradāt pa peļķēm. vai vienkārši sameklēt kādu klusu strautiņu. piesēst pie tā, un vērot kā viegli viena pēc otras krīt lapas. ļaujies ūdens čalošanai un liegā vēja glāstiem tavos matos
Powered by Sviesta Ciba