18:28 - tikai iztēlojies
Daudz stāvu māja. skola laikam. sēžu uz palodzes pie atvērta loga un skatos lejā. kā bērni spēlējas un skraida. ieraugu draudzeni lejā. kādu foto? ar lielāko prieku. izkāpju ārā pa logu uz nelielās palodzes. nemaz nemanu kā plaukstās izspiedušies auksti sviedri un kā vēderā vieglas trīsas radījušas apjukumu. lēnas kustības, plats smaids. Laba bilde! aperu soļus atpakaļ, lai ierāptos iekšā. sekundes simtdaļa. palīdu. jūtu tik kā rokas atsitas pret to pašu palodzi***
Vientulīgs vakars. pastaiga rudenīgā vakarā gar ezera malu. virs ūdens izveidojusies burvīga migla. Diena bij gana karsta, tomēr tagad ir dzestrs. Iekāpju laivā. lēni ieiros miglā. tā ieskauj visu. kādu brītiņu vizinājies, apstājos. pieceļos kājās. izstiepju palti rokas. ievelku dziļu elpu un sajūtu kā migla un ūdens ieskauj mani un nekas cits vairs nav. pēkšņi trieciens. zūd līdzsvars. laiva apgāžas. ūdens liekas tik vēss. redzu daudz, vieglus burbulīšus sev apkārt. uzpeldu. no lielā aukstuma vēders ieraujas un nevar ievilkt elpu. kampju katru gaisa kumosu. liekas, ka plaušas sagrābusi kāda stingra dūre un nelaiž vaļā. haotiskas kustības ūdenī. melnais ūdens rauj sevī iekšā. muskuļi piekūst, elpas nav. iestājas atslābums
***
Ala. mitra un tumša, tomēr patīkama vieta kur kaiņot. katrs solis atbalsojas daudzajos tuneļos ar daudzbalsīgu atbalsi. ;soreiz nogriežos pa citu ceļu nekā parsti. kaut kur tālumā var sadzirdēt vieglu čaloņu, laikam kāds pazemes strautiņš. dodos skaņas virzienā. paliek arvien šaurāks. kārtējais pagrieziens. speru soli. tukšums. iekrītu bedrē, kurai kā piltuvei sašaurinājums. iesrūstu. kājas nejūt pamatu. viss ķermenis no trieciena iesprūdis viduklī. mēģinu ar rokām atspiežoties tikt ārā. velti. slīd rokas pa mitrajām, glumajām sienām. sāku izmisīgi vicināties ar rokām, kājām. nav cilvēkam tāds muskulis ko varētu sasprindzināt, lai justos vieglāk. kliedzu. tikai atbalss atbild no daudzajām ejām. nekas cits. mēģinu vēlreiz. garš un izmisīgs kliedziens. pamazām un neizbēgami tas izgaist nekurienē