skriceļi

00:17 - ļaujies

cik viegli. cik viegli ir aizvērt acis. plakstiņi viegli pielīp viens pie otra. pazām, viens pēc otra atslābst muskuļi. jūti. sajūti kā pazūd viss ko pirms brīža redzēji. ted viss ir prom. tikai nelielas atblāzmaz vēl lēnām izdziest. bet tad tu saproti, ka tā nevar. apziņa, tā vēl neguļ. pamocīt gribas tevi. atver acis. cik ļoti spēcīgi gaisma iekož acīs. tās samiedz. pēc brīzniņa jau atkal viss kā iepriekš. tikai pats esi palicis slābanāks. acis piemigtākas. pamazām nekas vairs neinteresē. viss kļūst nenozīmīgāks. tikai viens paliek zelta vērtē. tas - miegs. bet kāpēc sevi mocīt ar neesošiem vai it-kā-pieņemtiem standartiem un neļauties instinktam? ļaujies un palutini sevi!

• 7 raksta
• ir doma

23:54 - m?

mmm, vieglas atmiņas par vasaru. man priekšā stāv arbūza sķēle. tā ir tik salda un reizē sulīga. kā pilīgs apmierinājums manam nogurušajam ķermenim. es esmu noguris. kā noskrējies suns. šodien neko skaistu nevarēšu pateikt. skeitborda sači mani ļooti nomocījuši. manas kājas. tās ir pilnīgajās lupatās. tomēr par spīti visam nogurumam tik ļoti gribas skeitot. ā, ja kas tuvāk par sacensībām var sameklēt lapiņā skate.ilva.lv heh nu došos pūtināt savu ķermeni.

• 4 raksta
• ir doma