22:44 - bezjēdzība
mierīgs vakars. pēc ilgas un nogurdinošas darbadienas. saulrieta pielietas debesis. tu ej pretīm naktij, mieram, miera pilnībai. bet tad negaidīti uzrodas Kāds. tas iznīcina pasauli. kokus izrauj, sauli patriec. un tevi sāk sist. nežēlīgi. tu zini, ka esi pārāks, bet nespēj pretoties. tu centies, pacel rokas. rokas, kuras ir smagi darījušas lielas lietas. tādas, kuras ir pārākas par jebkuru iznīcību. es nejaucos cita mierā. es neuzbruku. vienkārši gribēju mieru. bet iznīcībai vajadzēja tik sajūtu, ka ir pārāka. kaut tas patiesībai tālu. notika postīšana. iznīcība. atkārtošanās. spiediens pieaug. viesulis. ziboši priekšmeti. netveramas lodes. līdz beidzot tas pāriet. pāriet pāri. un es palieku. palieku guļam. bezspēks. saules vairs nav. mieru neatgūt. kāpēc? kāda velna pēc tas vajadzīgs. un tā vienmēr cieš mierīgie. lai tikai vārgākie un stulbākie varētu pauzt savu mazvētības kompleksu pār citiem...