10:32 - kok
neliels vējš. tas iekustina mazos zariņus. tos kuros lapas ir visvairāk. koks aug. aug kā parasti. tam nav kur steigties, jo tāpat jau nekur nekas nepazudīs. mazais putniņs apsēžas uz zara un sāk dziedāt savu bezrūtpīgo dzismiņu. to dzismiņu, kuru viņš dzidāja jau vakar. tikai pamainījies ir pustonis. mazs kukainītis mēro savu garo ceļu līdz visgardākaijai lapai. tai, kura atmirdzētu saulē visvairāk. bet tagad ir liels mākonis priekšā. tik liels, ka debess jums pat mells liekas. un tāda bilde katru dienu vērojama. tikai mainās viens. tas galvenais. koks palēnām aug un mainās, līdz tādu putniņu ir desmitiem un kukainīšu tūkstošiem. vai tad pasaulē nav līdzīgi?