Sen atkal nav rakstīts. Eh, aizmirsās, laika nebija.
Vakar jāsvin bija. Pēdējais zvans, kā ne kā. Un teikšu diezgan normāli nosvinēts. Nepārdzīvošu, un bildes jau ar pienācīgas un jautras.
Pizģets, skola beidzas. Vēl tikai mazliet un tad jau būs. Šodien ar bija Manos plānos varbūt šo to svinēt, bet iegrozījās viss kaut kā tomēr mazliet savādāk. Bet bija normāli, varbūt pat labāk ka tā.
Atnācu mājās, protams uzreiz pirmais jautājums: "Nu, esi piedzērusies?" Man smiekli nāca. Šampis un aliņš. kur tur vispār var piedzerties? :D Bet es jau neko nesaku. Viņi jau nevar zināt.
Kaķi es beidzot laikam izmetīšu. Skatīties uz viņu riebjas, kur vēl paciest. Stulbais čurātājs.
Un Eirovīziju neskatīšos. Riebjas man mūsējie. Roberto tur vienīgais dziedāt māk. Bet dziesma uz nulli. Un tie pārējie. Eh, slinkums, besis un pilnīgs pohujs. Nav kā agrāk, kad ar nepacietību gaidīju. Tagad stulbā kaimiņu būšana un vispār dziesmas nodrāztas un nekādas. :D

Labi, īsumam tas arī takā viss.
sī ja. (hug)