Es tomēr vakar aizgāju. Kas to, lai būtu domājis? Nu jā, varu pat atzīties, ka bija labāk, nekā cerēju? Var jau būt, ka tas atkarīgs no kompānijas, ar ko esi kopā, bet tik un tā.
Nebiju domājusi, ka man patiks sporta muzejā. :D Bet jā, es pat uzrāpos pa to klinšu sienu un dabūju konfekti no spainīša. Nekad nebiju neko tādu darījusi, tapēc tas ir apsveicami. Arī puzles likšanas sacensībās es vinnēju. :D
Bēdīgs bija fakts, ka medicīnas muzejā visas atrakcijas ap 23:00 jau bija beigušās, lai gan bukletiņš protams vēsta ko citu. Un uz turieni vēl piedevām bija jāizstāv ļoti gara rinda. Ko mēs protams nedarījām.
Farmācijas muzejā dabūju tējiņu pret visa veida atkarībām.
Tad sekoja vēl daudzi un tā jo projām. Lai gan protams, visus muzejus izstaigāt būtu nereāli. Ļoti gribēju uz motormuzeju. Bet kurš nu tev gribēja tik tālu doties. Bija arī plāni tusēt Andrejsalā līdz pirmajiem rīta tramvajiem, vai Čaka muzejā skatīties filmas, tomēr beigu beigās mājās biju jau ap vieniem. Ar pēdējiem tramvajiem, kas veda vien līdz depo. Tieši tik tālu, cik man vajadzēja. Vismaz izgulējos savā gultā, un atpūtos. Šodien galu galā vēl ļoti daudz darāmā.