| |
[Dec. 27th, 2013|11:42 pm] |
Šodien pēc vairāk kā gada tikos ar pēdējo savu draudzeni, kura mani paspēja 2x uzmest. Pirms kāda laika apsveicu viņu dzimšanas dienā un viņa rakstīja varētu satikties. Šodien tikkos ar viņu un saņēmu davanā manu mīļāko vīnu un cepumus. Kā sapratu tad tas bija par tām 2 reizēm. Parunājām 1,5h un man nebija nekādu jūtu pret viņu, jā viņa ir skaista, bet viss bijis un viss zināms. Es nezinu vai man priecāties vai skumt par tādu dāvanu, un kā vispār ko tādu var īsti atmaksāt ar vīnu. Es priecājos ka viņa mani pameta. Bet viņas domu - nākt atpakaļ tikai tāpēc ka viņai gadi skrien un ar pēdējo draugu ar viss beidzās. Common es te esmu kāds rezerves spēlētājs.
Es ar vien vairāk saprotu, ka šajā dzīvē man ir jākļūst uber egoistam, jo ja tāds neesi tad vienmēr atradīsies kāds kas tevi piečakarēs. Ir jādzīvo viegli, jābauda dzīve un lai viņām sāp, es nedrīkstu palikt nopietns. |
|
|