| . |
[Dec. 18th, 2009|09:37 am] |
Vakardien man bija 3 diena darbā. Kompānijā no katriem 10 darbiniekiem varbūt tikai 2 būs dāņi. Pārējie lielākoties ir poļi, rumāņi, lietuvieši. Šādas darba vietas ir īpaši auglīgas austrumeiropiešu darba spēka ieplūdumam. Svarīgi ir tas ka nav jābūt vispār nekādām zināšanām par mēbelēm, koku. Nav obligāti jārunā angliski jo gan jau blakus Tev ir kāds kas runā tavā valodā. (šādus kadrus gan redzu retāk un retāk). Un darba process ir sistemātisks, jo acīmredzot kompānijai nav finanses nopirkt jaudīgus robotus. Jā protams šeit maksā kā visur citur rietumeiropā. Īstenībā Dānijā algas varētu būt visaugstākās ES. Varbūt Norvēģijā varētu būt vēl labāk. Bet nauda ir tikai nauda. Visi tie kuri vēl domā ar galvu parasti ilgi nestrādā šādā darbā. Man šīs 4 dienas darbā ir kā lielisks piemērs tam kāpēc man vajadzētu mācīties, mācīties un mācīties.
P.S. Es nezinu vai man priecāties ka šeit nav neviens no Latvijas. Bet kur viņi ir?
P.P.S. jebkurā gadījumā man ir žēl to austrumeiropiešu kas tur strādā. |
|
|