davaika's Journal

History

30th December 2005

12:01am: pret novembra beigām sāka niezēt ausis. ne jau auss ļipiņa, kuru bez problēmām pabraucīsi, bet labi dziļi iekšā. dakteri saka - neiroze. pēc nerviem arī izskatās. lūk, cieties, cieties, kamēr nenoturies un bāz ausī iekšā pirmo, kas pagadās pa rokai, un - uh!-eh,-cik-labi! - pakasi. ar pildspalvu. ar vīraka nūjiņu. ar tējkarotes kātiņu. īpaši labs ir ķīniešu chop-stick, bet jāsaka, ka ir nācies lietot arī divriteņa spieķi un pat korķu viļķi. ziemassvētkos man uzdāvināja ausu tīrāmos, kā rezultātā atklāju, ka ausis ne tikai niez, bet arī ūdeņo. proti, vates pikucis viss piesūcies riktīgi mikls. savukārt sēra nav. vai arī, no rīta pamostoties, tā vien šķiet, ka vakar galva mazgāta, bet ausis aizmirsts izslaucīt. vai arī izej ārā līdz veikalam pēc piena, ko pie brokastu kafijas pieliet, a ausis ņem un sāk piesalt, aizvelkoties ciet kā tāds bļitkotāja āliņģis. ņemt tad man no šiem paraugu un žagaru buntītes vai tajās saspraust, ārā ejot, lai neaizsalst? tad jau toch visi redzēs, ka nervi, blje, nervi čupā.
1:40am: es reti kad domāju par mūžību, retāk nekā tas pienāktos. un bitovuhu man patīk skrupulozi pētīt, tāpat kā iepriekš neapskatītu nekad neaizmetu no deguna izurbinātu puņķi, ja reiz gadījusies nudien spiedīga vajadzība to dabūt laukā ar pirkstu. ja tā padomā, cik gan tādi zaļie gļotu nieciņi mūžā nav aplūkoti! zemapziņā viņi pat droši vien kārtojas pa failiem refleksīvā autopilotā - sausie, pussausie, sakaltušie, staipīgie, tumši zaļie, pelēkie, asiņainie, utt. savukārt mirkļi, kuros domāts par mūžību - viņi visi tādi nekādi. bezformīgi. un līdz ar to arī fails viņiem tāds bezgabarīta kā rakstāmgalda pirmā atvilkne, kuru lāgu pa lāgiem atver, lai ar vienas rokas vēzienu saslaucītu iekšā visu to haosu, kas ar laiku vienmēr mēdz uz galda sakrāties.
7:52pm: iedzēru kārtīgu krūzi kārtīgas kafijas un nolikos diendusā. atkal gadījās piecelties, kad aiz loga jau vairāk nekā satumsis. kas guļot, tas negrēkojot, bet es vienalga tādās nosnauduļotās dienās vienmēr pamostos ar drūmāko vainas apziņu.
Powered by Sviesta Ciba