tad nu tā. tas jau ir par traku. šonakt sapņoju visā kopumā pretīgāko murgu....
mūsu kaķenei piedzimuši kaķēni, bet viņa tos paslēpusi, kkur tā, lai neatrodam. tā nu vienu dienu eju gar garāžu un dzirdu kaķenus pīkstam. domāju, vai cik jauki, tagad zinu, kur viņi atrodas.. nākamajā dienā domāju paskatīties uz viņiem.. :) pieeju klāt un redzu, ka viņi knapi dzīvi, jo nav ēduši.. skrienu pie māsa un prasu, kur palikusi Trimažore(kaķenes vārds)-māsa nezin. tad nu mēs izmisīgi viņu meklējam līdz nonākam līdz ceļam, kas iet gar māju. pēc pāris metriem ieraugam kkādu izcilni(izskatās, ka uz zemes būtu nokrituši kkadi mēsli) tā nu izrādas , ka tā ir Trimažore. es paniski sāku raudāt, bet visu laiku ir vēlme paskatīties kā viņa izskatās. kad jau esmu pieradusi lēnām sāku viņu izpētit. izskatās, ka tai pāri pārbraukušas vairakas lielās mašīnas... brrr... galvaskaus ir sašķaidīt īsti nevaru saprast kur ir viņas ekstrimitātes, bet viena acs jau atrodas patālak no viņas, domaju tapēc, ka putni bija jau pastrādājuši. tā nu mēs ejam pie mammas un sakam, ka vajadzētu viņu apglabāt. mamma atnāk ar lāpstu un noskrāpē viņu nost... :D paliek liels sarkans pleķis... :(
bet ko iesākt ar kaķēniem?? sagatavojam pieniņu un domājam pabarot, bet tiklīdz jau ņemu 3šo kaķēnu, to nometu zemē, jo tas viss ir nosēts ar mušu oliņām. domājam tapēc, ka muša izdomajusi, ka tas būtu labs inkabātors viņas bērniņiem. tā nu mazais kaķēns guļ zemē un meiģina atrīt mazus kāpuriņus... mana māte piesteidzas klāt un sāk viņu smacēt, lai tas nemocītos.. viņai kkā neizdodas un tad izdomājam, ka ieliksim viņu spuldzīšu kastītē un apraksim,... tā arī izdaram... brr... nozvanīja modinātājs.. par laimi... bet tiklīdz pamodos palika slikta dūša... visu dienu acu priekšā rādas mazais kaķēns.. mrrrr.. :D