marta ([info]dauniite) wrote 13. Novembris 2007, 11:08
tikko ienaca man maate istabaa.. vinja luuk veloties paruunaties.. es kaa vnm stulbi atcertu un saku, ka man nav laika-jamaacaas... ok.. vinja iziet araa.. bet tad man radas jautajums pashai sev!! cik biezi mees uzklausam sev tuvos cilvekus?? paprasam kaa vinji juutas-nevis pieraduma peec, bet gan tapeec , ka mums tas patiesaam intereseetu?? spriezot peeec sevis juutu , ka esmu auksta.. man neintresee citu problemas, tikai saveejaas.. gribu , lai klausaas, ko staastu un velos, lai man paliidz.. BET kur paliek tie paareejie??? vai tiesaam esmu taada egoiste??? bet varbuut ir taa kaa izturaas pret mani, taa es pretii.. bet tad jau tas turpinasies muuziigi... un zinu, ka nebuushu taa pirmaa, kas spers pirmo soli..
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.