Posiblijs Aproksimetlijs

darkroom@inbox.lv — Tue, 22 Sep 2020 10:26:40 GMT

"Tas bija ļoti labs gads"

darkroom@inbox.lv — Fri, 21 Apr 2006 10:24:42 GMT

Es varētu mazliet pastāstīt par sevi. Bet diemžēl esmu aizmirsis izprintēt tekstu.

darkroom@inbox.lv — Tue, 31 Jan 2006 12:33:52 GMT

- "Jaunais cilvēk, Jums kaut kas izkrita!"
- "Kas tieši?"
- "Kā, lūdzu?"
- "Kas man izkrita?"
- "No somas... kaut kāds... papīrs"
- "Ā, tas... tā trolejbusa biļete. Nē, neizkrita, es to tīšām nometu zemē; bija jāiztīra kabata."

Dievs

darkroom@inbox.lv — Fri, 13 Jan 2006 10:47:08 GMT

darkroom@inbox.lv — Fri, 13 Jan 2006 09:59:55 GMT

kaut kad agrāk
kad pasaule vēl bija maza
un man vēl teju sešpadsmit
atradu uz ielas
zelta monētu
un nopirku sev jaunu kreklu baltu
kurā tērpos katru piektdienu
kad lopkautuvē nodīrājām govis

Subjekts

darkroom@inbox.lv — Thu, 29 Dec 2005 11:39:39 GMT

Man uzdāvināja tādu palielu fotogrāfiju ar mušu. Tā ir glīti ierāmēta un karājas pie manas istabas sienas. Vakar es iedomājos Andreju, kurš no rītiem stāv pie spoguļa un vairākas minūtes pusbalsī skaita: "Es esmu superzvaigzne, es esmu superzvaigzne, es esmu superzvaigzne, es esmu superzvaigzne, es esmu superzvaigzne, es esmu superzvaigzne, es esmu superzvaigzne,es esmu superzvaigzne, es esmu superzvaigzne, es esmu superzvaigzne, es esmu superzvaigzne, es esmu superzvaigzne, es esmu superzvaigzne.." Šobrīd viņs nav superzvaigzne. Kaut arī, iespējams, ir samērā stilīgs. Noteikti stilīgāks par Edgaru R.
Laikam jāpriecājas, ja daži no ļaunajiem cilvēkiem sāk atvainoties. Mani var tik viegli nopirkt ar kaut kādu prastu atvainošanos. Protams, domās es joprojām iztēlojos, kā šos cilvēkus sadedzinu dzīvus. Man patīk bijušo paziņu pelnus izkaisīt savā sakņu dārzā. Tad biešu salātiem ir pavisam cita garša. Mūžības garša. Par mūžību es iedomājos arī braucot trolejbusā, kad vēros nolemtajās cilvēku sejās un pustumsā vīdošo auto gaismiņās, un tad Nora Bumbiere (laikam) dziedāja dziesmu "Zib mūža rats". Tā bija sajūta ārpus laika. Un es patiesi sabijos. Cilvēki, kuri 1978. gada filmās bija jauni un mērķtiecīgi, tagad, aukstajos ziemas mēnešos ir ieslēgušies savos necilajos dzīvoklīšos, vien ik pa laikam atļaujas aiziet un lielveikalu, klīstot tur kā arhaiski pagātnes rēgi, kuru kādreizējā spozme nu ir sadrupusi kā lēta glazūra. Dažiem no viņiem ir vēzis, citi jau ir miruši. Parasti kādu Lielu cilvēku aiziešana un bēres manī rada augstas, ļoti augstas un cēlas sajūtas. Ēdiens no bēru mielasta galdiem sprūst rīklē.

darkroom@inbox.lv — Tue, 06 Dec 2005 09:51:29 GMT

Ūte Lempere ievilka plaušās dūmus, kas bija sakrājušies viņas guļamistabas stūros pēc televizora dedzināšanas. "Cigaretes tomēr garšo labāk". Tā bija jau ceturtdiena vai pat piektdiena. Nē, nē, tomēr ceturdiena. Jo ceturtdienās parasti ir tā radiopārraide par dārza kopšanu. Radio Ūtei vēl bija. Šodien stāstīja par kaitēkļu iznīdēšanu. Pēc raidījuma Ūte jau varēja izveidot sarakstu. Tas bija šāds:

Dārza kaitēkļi:
Ābeļu ziedu smecernieks
Ābolu tinējs
Ābeļu vērpējs
Lapkoku baltenis
Ogu vairogblakts
Ābeļu zaļā uts
Plūmju smecernieks
Jāņogulāju stiklspārnis

Sakņu dārza kaitēkļi:
Dārzeņu spradži
Kāpostu baltenis
Rāceņu baltenis
Kāpostu laputs
Zirņu tripsis
Burkānu lapu blusiņa
Dārza vabole
Zemeņu lapgrauzis
Pupu sēklgrauzis
Zaļā dārzu blakts
Krustziežu vairogblakts

"Labi gan, ka man nav dārza". Ūte bija pilsētas bērns. Nē, laukos tika dzīvojusi. Vasarās, pirms vairākiem gadiem. Bet toreiz viņa par kaitēkļiem nedomāja. Atminējās tikai tārpus, kas reizēm iemājoja ābolos, bet tas arī viss. Laikam vecmāmiņa negribēja viņai neko stāstīt par citiem kukaiņiem.

darkroom@inbox.lv — Wed, 23 Nov 2005 07:36:39 GMT

Iespējams, es vakar vēlējos uzkavēties iekštelpās tāpēc, ka laikā no 16.00 līdz 19.00 kāds Latvenergo pārstāvis bija izteicis vēlmi apskatīt mūsu elektrības skaitītāju. Es jau zināju, ka tā noteikti būs nepievilcīga sieviete, jau gados (lielos, hehe), iespējams, viņai būs zema, nebaudāma balss, un tāpēc man noteikti neradīsies vēlme viņai piedāvāt kakao. Protams, es viņu ielaidu uz īsu mirkli, un viņa pēc skaitītāja rādījuma fiksēšanas man latviešu valodā ar izteiktu slāvisku akcentu gribēja skaidrot, ka, šķiet, par augustu es esmu nepareizi sarēķinājis kilovatstundas un tagad esmu Latvenergo parādā Ls 0,14 Ls. Es nokritu ceļos un lūdzos, lai viņi mani žēlo; teicu, ka, kad vien būs iespēja, es nokārtošu parādus. Bet sieviete bija nepielūdzama. Viņas skats bija stiklaini auksts un lūpas bija tik baltas kā papīrs. Es pat nedzirdēju, ko viņa teica, tikai atceros, ka šī frāze izklausījās apokaliptiskas nolemtības piesātināta. Pēc tam es sajutu karstuma dūrienu un, šķiet, nokritu uz grīdas bez samaņas.
Es pamodos aukstā telpā ar vāju apgaismojumu. Gulēju uz grīdas un aiz sienas dzirdēju skaņas - tās bija neskaidras cilvēku balsis; kaut kur klabēja rakstāmmašīna un rūca vēl kāda neizskaidrojama ierīce. Mēģināju piecelties, bet mans kuslais, pagurušais ķermenis nebija izkustināms ne ar kādiem augstākās apņēmības spēkiem. Biju jau samierinājies ar domu, ka šeit arī beigšu savu necilo dzīvi, tā arī nepiedzīvojis Latvijas prezidenta vēlēšanas, Jumpravas 20 gadu jubilejas koncertu un naftas cenu kritumu.
Man bija iespēja padomāt par visu. Visvairāk es domāju Signi Barinsku. Es viņu nepazinu, bet savā kabatā uzgāju veikala "Drogas" čeku uz kura bija norādīts kasieres, tātad, viņas, vārds un uzvārds. Tad es atminējos, ka attiecīgajā veikalā mani apkalpoja pārmērīgi laipna blondīne ar mazām krūtīm. Bet šī laipnība bija tik pārmērīga, ka es nešaubībi atpazinu tās neīstumu. Sapratu, ka viņa patiesībā būtu gatava pircējiem labākajā gadījumā neteikt vispār neko. Sapratu, ka viņa no Augšas tiek vadīta kā lēta gumijas mantiņa. Bet es savā labestībā piedevu viņas viltoto attieksmi. Un tagad, guļot uz šīs drēgnās akmens grīdas es sapratu, ka esmu neprātīgi iemīlējies šajā "Drogas" kasierē. Es iztēlojos, ka viņa guļ man līdzās. Ka viņa man ausī dzied kādu "Killing Joke" dziesmu. Ka viņa mani spēj pacelt spārnos. Un tad, sajutis absolūtu pacilājumu, es negaidīti uzrausos kājās, skrēju pretim šīs nomācošās telpas masīvajām metāla durvīm, atlauzu tās un biju brīvs. Es biju nonācis platā gaitenī ar pilošiem griestiem un neglīti zaļi krāsotām sienām. Pie tām stāvēja pārsteigtie Latvenergo darbinieki, taču viņi nespēja izdvest ne skaņu, nespēja spert ne soli; viņi bija sastinguši savā nožēlojamajā trulumā, mietpilsoniskās miglas iekļauti. Es nebaidījos. Nemaz. Droši skrēju uz priekšu, iznīcinot visus šos rutinētos stagnātus ar savu dedzinošo skatienu. Viņi visi kā viens saļima uz gaiteņa sadrupušās grīdas, atvēlot man savas pēdējās nopūtas. Un tad - pēdējas durvis, Gaisma, Gaisma un... Brīvs! Es atkal biju brīvs!

P.S. Vēlāk mēs to, protams, nosvinējām īrētā restorāna pagraba zālē. Es baidījos uzaicināt Signi Barinsku, jo viņa nav manos "draugos".

darkroom@inbox.lv — Thu, 17 Nov 2005 08:21:30 GMT

Manas mīļākās grupas šobrīd ir Duran Duran, Frou Frou, Gus Gus, Talk Talk, Guru Guru un The The. Vienīgi Wet Wet Wet man gan netīk, jo viņu nosaukumā viens vārds ir lieks.

darkroom@inbox.lv — Fri, 11 Nov 2005 13:42:34 GMT

Mazie meža zvēriņi
Leknās purva sūnās
Ieraudzīja adatu -
Visu dienu dūrās.

darkroom@inbox.lv — Sat, 05 Nov 2005 22:31:12 GMT

Shovakar zobu mazgaashanas laikaa atcereejos, ka 1997. gadaa vecaas, labaas EVS (nometne taada bija) ietvaros ar zobu pastu (piedaloties arii, shkjiet, Jaanim Z.) nosmeereeju kaadas ASV vai Anglijas latvieshu meitenes kopeejaa tualetee ievietoto plakaatu uz kura bija atteelots "vinjas miiljais" Beks (nu, tas muuzikjis). Veelaak vinja man atriebaas. Turklaat diezgan nehigieeniskaa veidaa. Tagad es veeleetos atvainoties Astriidai (ja taa vinju sauca) un, protams, Bekam.

darkroom@inbox.lv — Mon, 31 Oct 2005 12:35:56 GMT

No pēcpusdienas miega pilsonis H. modās ar saucienu "Let's ride some whores!"
Viņam tomēr vajadzēja izvēlēties zirgu.

Kad melnaas ziida meeles ar jasmiinu rokaam pieskata pamestos tritonus

darkroom@inbox.lv — Tue, 25 Oct 2005 13:57:11 GMT

Ir pienaacis laiks kaarteejam ierakstam dienasgraamataa. Te nu tas ir. Lasiet.

darkroom@inbox.lv — Tue, 11 Oct 2005 06:59:07 GMT

Aiz "L" un dzīvības kokiem
Un zobratu ilgām dūc kokardes bērns.

darkroom@inbox.lv — Thu, 06 Oct 2005 07:46:10 GMT

A: Tu nevēlies ar mani runāt, jo es tev šķietu nejauks?
B: Nekas tamlīdzīgs.
A: Bet?
B: Ko - "bet"? Nav nekādu "bet".
A: Mani interesē IEMESLI.
B: Esmu tikai es. Iemeslu te nav.
A: Un ko mēs tagad darīsim?
B: Nu, laikam jau, ka neko.
A: Izsaku līdzjūtību.
B: Paldies, bet man tā nav nepieciešama.
A: Kas tev ir nepieciešams?
B: Miers.

darkroom@inbox.lv — Thu, 29 Sep 2005 14:51:46 GMT

Eu, bet visu laiku labākais sevis raksturojums portālā "draugiem.lv", manuprāt, ir šis te (saglabātas autores rakstības īpatnības):

"parak milš mazs radijums maza, maza, mīļa lellīte, saulīte un princesīte, nju draugi saka ka esmu mīļuma iemiesojumiņš-man vien\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\\'mēr sāp kad redzu ka kāds cieš-un vienmēr cenšos pažēlot, pasargāt un samīļot :) ā un vēl es esmu baigā pindzele un vēl maza balamute :P veel susliks savam miiljumam, kukuciitis darba koleegjiem, tad veel es esmu sauliite-nju taada maza maza miiljaun veel es liidzinos vinijam puukam ar medus podu-kurss ripo, veljaas un kuram nepaartraukti mute kurstaas :P un sakiiet veel ka neesmu es viens mazs miiljs jaukums-tak esmu....ne taa? :)"

[Piebilde no Posiblija Aproksimetlija: "Kā es gribētu sev tādu sievieti!]

darkroom@inbox.lv — Thu, 22 Sep 2005 11:45:45 GMT

Mana ģīmetne un citi zvēri.

darkroom@inbox.lv — Mon, 05 Sep 2005 14:34:42 GMT

Pamazām gājputni atgāja no gājēju pārejas, ieejot pašā gājiena vidū.

darkroom@inbox.lv — Sun, 31 Jul 2005 14:33:40 GMT

tavas rubiina pasaules perfekti paceljas
vecmodiiga namamaate kalpo nekaveejoties
kaapeec vinja ir tik nikna
shii savaadaa jenjkju sieviete

shis ir laiks kad lokshaaveeji satiekas
pilseetaas un vecos pagrabos
lai izprastu tavus mezglojumus duumakaa
lai pieraadiitu shiis abdominaalaas kapseetas

ljoti siiki patiikami divstobrenju miitinji
kaa gan klusinaatas sedzinjas paarshkjir dvieli
kad aabelju ziedi lido X uudenii
un pluume raizeejas kaapeec vinja ir mirdzosha noziime

darkroom@inbox.lv — Sat, 30 Jul 2005 01:09:59 GMT

Pirmajaa rindaa pa 9, otrajaa pa 8, peec tam atkal pa 9, peec tam pa 8 utt. Jaa, jaa, iepaziit sisteemu un peec tam to sagrau(z)t no iekshpuses.

darkroom@inbox.lv — Thu, 07 Jul 2005 10:59:49 GMT

laiks ir vieteejs un burvim nav nekaadu dalju gar tavaam mazajaam neirozeem tu tukshais cilveek kaut kur piektdienaas vai sestdienaas ar biljeti uz velnsvinjsazinkurieni brauc un izdzer savu kolu viens vai veelaak satiecies ar draugiem paris tukshu fraazhu liecies guleeeet mosties skaidrs gatavs veelreiz apmest loku

darkroom@inbox.lv — Sun, 03 Jul 2005 08:17:23 GMT

vinjsh eed visu
un paarvietojas tumsaa
bet latiiniskaa nosaukuma vinjam nav

darkroom@inbox.lv — Tue, 28 Jun 2005 17:56:25 GMT

Man vienmeer ir taisniiba, bet, ja nav, tad tas nemaz neesmu es.

darkroom@inbox.lv — Sun, 26 Jun 2005 19:30:39 GMT

85% leetu seju tajaa autobusaa.
Shovakar mani glaabs saldeejums sarkanajaa iepakojumaa.

darkroom@inbox.lv — Wed, 22 Jun 2005 11:59:51 GMT

Jā, beidzot arī "Black Monk Time"..
Bet čiekuri nespēja iedegt ugunskuru.