Ūte Lempere ievilka plaušās dūmus, kas bija sakrājušies viņas guļamistabas stūros pēc televizora dedzināšanas. "Cigaretes tomēr garšo labāk". Tā bija jau ceturtdiena vai pat piektdiena. Nē, nē, tomēr ceturdiena. Jo ceturtdienās parasti ir tā radiopārraide par dārza kopšanu. Radio Ūtei vēl bija. Šodien stāstīja par kaitēkļu iznīdēšanu. Pēc raidījuma Ūte jau varēja izveidot sarakstu. Tas bija šāds:
Dārza kaitēkļi:
Ābeļu ziedu smecernieks
Ābolu tinējs
Ābeļu vērpējs
Lapkoku baltenis
Ogu vairogblakts
Ābeļu zaļā uts
Plūmju smecernieks
Jāņogulāju stiklspārnis
+
Sakņu dārza kaitēkļi:
Dārzeņu spradži
Kāpostu baltenis
Rāceņu baltenis
Kāpostu laputs
Zirņu tripsis
Burkānu lapu blusiņa
Dārza vabole
Zemeņu lapgrauzis
Pupu sēklgrauzis
Zaļā dārzu blakts
Krustziežu vairogblakts
"Labi gan, ka man nav dārza". Ūte bija pilsētas bērns. Nē, laukos tika dzīvojusi. Vasarās, pirms vairākiem gadiem. Bet toreiz viņa par kaitēkļiem nedomāja. Atminējās tikai tārpus, kas reizēm iemājoja ābolos, bet tas arī viss. Laikam vecmāmiņa negribēja viņai neko stāstīt par citiem kukaiņiem.