October 20th, 2005

• atskats
• 10/20/05 01:57 pm
• IKEA shopping un "visa dzīve vienos priekos" weekends skatāms bildēs.
  
  Vakar un aizvakar patusēts. Daļējs divdiennieks, kā rezultātā nedaudz māc moralņiks, bet tas as usually pieder pie lietas. Moraļņiks nepadarītā darba dēļ un vēl pāris lietu dēļ. Ar katru dienu haltūru aizvien vairāk (laigan neviens neliek teikt "jā" vārdu), taču brīvā laika daudzums, man ir konstants lielums, kā rezultātā labāk un arī vieglāk nepaliek. Alkatība laikam! Darba dalīšanu arī neesmu gatavs sākt. Uzticēt vēl kādam paša radītas kompānijas izaugsmē arī kautkā roka neceļas. Vobšem pašam viela pārdomām.
  
  Ir nenormāli patīkami saņemt komplimentus un labus vārdus par tevis veidoto darbu (filmu). Un nevis vienkārši "by he way". Cilvēki zvana un izsaka savu prieku, emocijas un sajūtas, ko guvuši skatoties filmu. Pāris nedēļas atpakaļ, skatoties Lielā Kristapa pasniegšanas ceremoniju (neesmu 100% pārliecināts, bet šķiet Varis Brasla) Kristapa saņemšanas minēja - nemelosim sev, vajadzīgi mums tie skatītāji. Kam patīk, ja viņa filmu rāda kino un zāle ir tukša [...] ;) Tā viņš ir, filmas var taisīt sev, bet tās noteikti izdosies interesantākas un aizraujošākas, ja domāsiet līdzi un veidosiet tās priekš citiem un nav labākas balvas par skatītāju prieku, atsauksmi un labiem vārdiem. Šai sakarā atcerējos šo postu. Mja. Rokas niez, bet pagaidām nav materiāla... viela pārdomām #2
• 0 piebildespiebilst