Atradu youtubē priekš manas gaumes īpašu sviestainu un frīkisku mūzikas video. Grupas dziesmas biju dzirdējis jau agrāk, bet šodien nezin kādēļ iedomājos youtubē uzbrowsēt videoversiju.

Reku grupas reklāmas klipiņš

http://www.youtube.com/watch?v=iEgbwJruKEo

Un reku pati dziesma

http://www.youtube.com/watch?v=pk30a0qsVIk


Šitādu murgu saklausoties man riktīgi gribās braukt uz kādu postapokaliptisko LARPu ārdīties. Varētu centrāltirgū pa 20 Ls nopirkt pārnēsājamo kasešu maģi ar baterejām un LARPā tādu uzlikt uz pleca, sarakstīt šīs grupas dziesmas un vazāties pa poligonu tēlojot pustraku postņuka personāžu.

Es te aizdomājos par ģeneratora pirkšanu un tālāk attīstīju idejas no sērijas ‘’jo slimāk jo labāk’’ un nonācu pie domas, ka inčīgs pasākums būtu LAN pārtijs meža vidū.

Tobiš nopērk (vai izīrē) ģeneratoru (vai ģeneratorus, jaudas tur jārēķina no cilvēku skaita un datoriem), uzslej garo nojumi, sataisa no finieriem/dēļiem galdus, sakrāmē datorus un izklaidējas 2-3 dienas kā jau LAN pārtijā pienākas tikai brīvā dabā. Pie kaut kāda ezara vispār būtu lolīgi.

Es tikai pats pie sevis netieku skaidrībā vai doma ir maksimāli slimīga vai tomēr kaut kādā ziņā jauka.

Ko tauta domā apkārt? Ar mani vairs nesveicināsies jeb labprāt pievienotos ja man kādreiz pāries slinkums (kas gan ir maz ticams) un sagribētos ko tādu uzorganizēt?

Klausos Nightwish - Moondance un tā vien gribās kā aptrakušam mēnesgaismā brīvā dabā lēkāt riņķī apkārt un vārtīties dubļos. :)
Ehh, pasaule ir skaista un skaistu lietu dēļ tā liekas vēl skaistāka kā ir. :)

p.s. Ceru, ka kaimiņi vēl tur tumbu skaļumu. :)

Vai kāds man var piegādāt visas (VISAS TOBIŠ >90% no Nightwish dziesmām, Ieskaitot dziesmu Nightwish - Nightwish)?
Ja jā, tad esmu gatavs dot pretī atkarībā no dzimuma vai nu bučas uz abiem vaigiem (sieviešu dzimumam) vai pudeli teiksim 0.7 Tulamor Dew (vīriešu dzimumam).
Ja neviens nav gatavs, tad ak vai legālās mūzikas industrija kaut kad izjutīs papildinājumu $$$ veidā. :P

How do you think? Mana spēja ņirgāties gandrīz jebkurā situācijā ir mana stiprā vieta vai vājā vieta? Jeb tas ir subjektīvi un es ņirgājos gan vietā gan nevietā?

Failed i am vai arī patiesībā patiesību beidzot sapratis pa visiem šiem gadiem.

Patiesību datorspēlē Civilizācijā un šķiet ne tikai spēlē esmu atklājis. Spēlēju civilizāciju kopš iznāca sērijas pirmā daļa, bet nekad nebiju domājis tam pieiet no pacifista puses. Visus šos gadus kopš esmu spēlējis civilizāciju vienmēr visvairāk paticis iekarošanas (Conquest) režīms vai arī mazāk čakarīgais tā atvasinājums domination režīms.
Taču īstā uzvara slēpjas tad ja miers (diplomātija) ir uzvarējis un patiesa uzupurēšanās miera vārdā ir tad, ja tu balso nevis par sevi, bet gan tad ja par to kurš var iegūt balsu vairākumu, lai vienalga kurš pēc iespēja ātrāk iegūts balsu vairākumu un pieliktu punktu visiem kariem. Pat ja tu skaities zaudējis šajā kartē, tā ir uzvara planētai, jo vairs nebūs jākaro par to kurš būs planētas valdnieks. Spēli tu esi zaudējis, bet planēta ir uzvarējusi, jo vairs nav atomkara, cilvēku iznīcināšana un posts. Īstā uzvara ir tad kad diplomātija ir uzvarējusi nevis tanku, atomieroču vai kuģu skaits uzvar.

Būs kādreiz jāiemēģina uzspēlēt Civilizācija īstā pacifistu režīmā, kad par katru cenu cenšas izvairīties no kara un netīkot pēc citu pilsētām.

Ir daudz vieglāk šajā spēlē panākt uzvaru ar spēka palīdzību kā ar diplomātijas palīdzību. There shall be peace!

Vienreiz jau kaut kur rakstīju, ka Battlestar Galactica ir nenormāli kruts seriāls.

Tiem, kas par to neko nezin un domā, kas tas par DJ shitainu crapu, tad tas ir par tālu cilvēces nākotni (vai pagātni? Who knows?). Katrā ziņā seriāls ir gana kosmisks un sci-fi hardkors. Īsāk sakot sižets bez īpašiem spoileriem ir tāds cilvēce dzīvo pa 12 laimīgām planētu kolonijām ‘’kaut kur’’ galaktikā un vienā jaukā dienā viņiem uzbrūk pašas cilvēces radīti roboti Sailoni un sākas Otrais Sailonu karš (pirmais bija pirms 40 or smth gadus agrāk). Visu cilvēci iznīcina. Dzīvajos paliek ~50 000 cilvēki (sagrabējis karakuģis + nedaudz civilie kuģi). Nu lūk, šamie izdomā, ka ar Sailoniem nav aršana un jācīnas par cilvēces izdzīvošanu, kur vienīgā iespēja būtu atrast sen aizmirtu un tikai reliģiskās grāmatās aprakstītu planēti Zemi u.t.t. varētu rakstīt, taču varu piemest, ka tā nav tikai pliekana pašaudīšanās ar lāzeriem kā varētu likties. Piemēram, tur ir roboti, kas tic Dievam un vispār bieži vien tā lāzeru būšana ir paliek fonā un priekšplānā izvirzās visādas reliģiskas figņas, filozofiskas atziņas u.t.t. Un mitoloģiski filozofiskās reliģiskās figņas ir tik smalki uztaisītas, ka bļeģ tu lec no biksēm ārā dēļ ticamības momenta. Viss ir tā samuhļīts, ka beigās ne tu vairs saproti, kas ir labs, kas ir ļauns, kāds katram ir mērķis un motīvs, bet tai pat laikā viss ir arī loģiski un tu saproti, ka viss samuhļītais ir tik ir ļoti reāls, ka ticamības moments par visiem 100%.

Tiem, kam Sci-fi izraisa riebumu, bet skatās Lostu (kas man ar labi patika), var teikt, ka šeit arī savā ziņā arī šajā ziņā izmantots tas Lost princips ar maksimālo prāta čakarēšanu, kur neviens nav tāds kāds ir 10 dažādās kārtās un bez maz vai par katru maini viedokli 10 reizes sezonā (pārspīlēju). Tad Lostā tas ir balstīts uz tādu maksimālu lološanu, jo lielāks lol, jo labāk. Lostā tipa, atrod bunkuru, bunkurā kaut kāda poga kas jāspaida savādāk pizdjets, kaut kādi stilīgi lenšu datori, mistiskais Dharma Initiative u.t.t. Nu tāda lološanās, tad Battlestārā tas salīdzināmais fun factors balstās uz ‘’realismu’’, nevis lološanos. Laikam tādēļ esmu tādā starā par seriālu un rakstu visādos blogos un vispār priecājos.

Bet nu atgriežoties pie sākuma, tad tikko noskatījos trešās un ceturtās starpsezonas 1h 40min garo filmu Battlestar Galactica: Razor un nevaru vien nopriecāties cik viss bija kruta. Nē nu ir daudzi seriāli, kas man patikuši jo tie likušies ir ļoti interesanti un pievilcīgi, bet nu ŠITAIS IR PILNĪGS PIZDJETS. Vai nu es esmu tādā nepilnvērtīgā vecumā, vai dzīves brieduma garīgais stāvoklis ir tāds kurā nenormāli pavelkas par 100% no galvenās sižeta līnijas, taču es nevaru vien sagaidīt kad būs ceturtā un pēdējā sezona. Kad būšu visu noskatījos noteikti skatīšos visu Battlestāru vēlreiz. Es jau tagad ciešos, lai nesāktu pirmās trīs sezonas skatīties vēlreiz.

Star Wars ir nenormāli kruts, bet tai pašā laikā tas ir kā melns pret baltu no izdomātā no reālās pasaules. Battlestārā tur savdabīgā veidā risina reālās pasaules filozofiskās pārdomas.

p.s. Un visstilīgākais telefons ever ir šajā seriālā. Tāpat kā radio, kas savā ziņā atgādina 70. gadu VEF produkciju. Gribu savam telefonam tādu zvana skaņu kā zvana telefons šajā seriālā.

p.p.s. Un jā tas kurš domā, ka tas telefons un radio bija nezin kāds ūbermatriks, tad tas smagi kļūdās. Telefons ir stacionārais kas pieslēgts pie vismaz 2cm resna vada un klausule ir 3x lielāka kā veclaiku ciparripas telefonam. Nekāds sūda mobilais komlinks.

p.p.p.s. Es kādreiz domāju, kad redzēšu visus Zvaigzņu Karus varēšu mirt laimīgs. Nē, kad es būšu redzējis pēdējo Battlestar Galactica pēdējo sezonu es varēšu mirt vēl laimīgāks.

Kā jūs domājat kādam man vajadzētu būt profesionālajā sfērā? Slinkam vai kļūt ambiciozākam un čaklākam?

Un otrs ar iepriekšējo nesaistīts jautājums.

Vai man vajadzētu uzrakstīt kādu nelielu grāmatu vai garstāstu? Ne jau kaut kādai izdošanai vai oficiālai publicēšanai, bet tā paša priekam.

Zinu, ka māku rakstīt smieklīgi, taču ir pietiekami daudz trūkumu. Pirmais ir gramatikas nepārzināšana un ne mazākās nojēgas par komatiem, stilu un teikumu loģiku. Otrais ir tas, ka ja rakstu, tad iegrimstu galējībās, ka ir it kā šķietami smieklīgi, taču bez mazākās loģikas un sižeta virzības. Ja izdomātu ko rakstīt, tad gribētos, lai ir sižets, lai stāstam ir loģika, lai stāsts virzītos nu tā kā stāstiem klasiski ir jāvirzās. Lai viss ir it kā nopietni, taču ar krietnu humora devu. Taču humora deva tā, lai stāsta sižets nezaudētu savu nopietnību in generaly. Lai nesanāk parastā vārdu virknēšana kas ir galējība humorā, bet nopietnība vienāda ar nulli. Nu lūk tāpēc man šķiet, ka rakstīt nav īpašas jēgas jo laiku var šķietami prātīgāk pavadīt.

Vo bļā, tas tik ir kaut kas.

Pirms divām dienām gluži nejauši atcerējos par dziesmu kuru pēdējoreiz dzirdēju pirms gadiem pieciem vismaz, ja ne vēl pirms tam.

Dziesma man saistās ar noteiktām atmiņām, dziesma ir kaut kāda mistiskas klubu mūzikas gabals kuras nosaukumu simt gadus neatceros, jo parasti klubu mūzikas dziesmu gabali tik mistiski sasaukti, ka slimam jābūt, lai to galvā paturētu.

Nu lūk pirms gadiem 10 vai cik tur, bračka atstiepa nez no kurienes CD, kurus es paņēmu paklausīties un viena dziesma mani aizķēra, jo tā pavadījuma man patika visādas figņas domāt.

Nu un vienā brīdī kad dziesmu biju atklausījies disku atdevis bračkam, bračka disku pēc tam pazaudējis/atdevis kādam nu karoče bez pēdām vairs nav.

Nu un lūk, šodien taisīdamies gulēt un slēgt ārā datoru ko es dzirdu no sava datora? Mūzikas playerim iedarbojies auto dj, kas ņem uz cietā diska pieejamās dziesmas randomā skan manis aprakstītā dziesma.

Sāku pētīt no kurienes šā radusies kompī. Izrādās tā nāk no brāļa datora cietā diska kopijas kuru es uz sava datora biju pirms pusgada pārkopējis tipa ar domu pārrakstīt viņam info, jo cietais disks bija nācis no datora kas 2 gadus atpakaļ mums ‘’nodega’’. Cietajam diskam normālajā shēmā vispār vajadzēja sapūt vai vairs neeksistēt, bet pirms pusgada bračka šķirojot detaļas teica, ja nu kādreiz sanāk pārkopē un tad lidini ārā or smth. Datus pirms pusgada pārrakstīju un joprojām neesmu iedevis viņam, taču izrādās datu dzīlēs bij glabājusies arī sen aizmirstā un mistiskā kārtā pirms divām dienām atcerētā dziesma. Nemaz nezināju ka viņš CD bij pārrakstījis datorā.

Hehe, nu vaig arī pēc pieciem vai vairāk gadiem tā pēkšņi atcerēties vienu dziesmu un auto dj pēc tam starp dziesmu simtiem vai tūkstošiem nejauši izrakt no izpuvušiem datiem īsto.


Force is with me! :D

Politika šķiet ir māksla zināt visas iesaistītās puses un zināt šo pušu iespējamo reakciju pret tavu rīcību. Savukārt ja vēlas iegūt labvēlīgu savas rīcības iznākumu, tad rīcībai jābūt tādai kur vairums nav nelabvēlīgi noskaņoti vai arī labvēlība ir jāiegūst.

Par iegūšanas metodēm neko daudz nezinu, bet domāju, ka neko daudz no tirgošanās vien neatšķiras. Viena puse vēlas ko no otras puses, otra puses nosauc (droši vien netiešā veidā) cenu (pirmās puses labvēlība kādā otrās puses jautājuma, amatu pozīcijas u.t.t.). Tālāk jau ir vienkārša kaulēšanās. Kur vai nu vienojas vai arī nevienojas, vai arī vienojas daļējā mērogā.

Tas ir ja viens ir pircējs un otrs tirgonis. Bet par cik visi politiķi (vai politiskie spēki) ir mainītās pozīcijās pircēju un pārdevēju lomās, tad visi vien tirgoņi ir.

Bet tagad nāk atziņa. Ja parasti komerciālie tirgoņi, kas ir konkurenti savā starpā par ko vienojas, tad to sauc par karteli un tipa ir nelikumīgi. Bet ja politiķi vienojas par kaut ko savā starpā (noslēdz sadarbību, teorētisku viedokļa saskaņošanu u.t.t.), tad tas skaitās labi un apsveicami jo politiski spēki ir vienojušies par abiem (vai vairākiem spēkiem) ko izdevīgu, bet visticamākais neiesaistītajām pusē neizdevīgu.

Tātad komerciāla apvienība kartelis ir pē slikti, fuj nelikumīgi, bet politiskas koalīcijas veidošana (kas idejiski tas pats kartelis vien ir) ir apsveicama rīcība.


Interesantā pasaulē mēs dzīvojam. :) Un nē, es žultaini un slimīgi tagad nemetīšos apgalvot visi politiķi cūkas, viss ir uzpirkts un vispār apokalipse ir tuvu. Es vairāk pieslienos uzskatam, ka tirgošanās politiķu starpā ir normāli.

Man pašam subjektīvi it kā šķiet, ka kartelis patiešām nav labi, bet politiska koalīcija ir laba, bet ja reiz kartelim no politiskas koalīcijas nav atšķirības, tad veidojas paradokss. Interesants paradokss, jo viens tipa ir labi, bet otrs nav.


p.s. Šodien man tāds filozofisks noskaņojums.