Dīvainas rindas.
Par dzīvi, jēgu,
Cilvēcību.
Kur palika salkanība,
Ak, mīļotais,
Ko nezaudēju?

Piesmēlusies līdz rīklei
Dzīvība, brīvība, nauda.
Noslīkt vien domās un visā -
Dzīvība, brīvība, nauda.
Pārskriet, atskriet, ķert.
Atkusnis aiziedams
Pazaudē visu.

Grēku plūdi

Lēnām palēnītēm
manai zemītei
Lēnām palēnītēm
asaras birst
Lēnam palēnītēm
sirds ledi kūst
Lēnām palēnītēm
pacietības trūkst
Lēnām palēnītēm
savu bēdu slīcināt
Lēnām palēnītēm
cilvēkam nemanot

Līdz malām un pāri malām
Mana sirds tik pilna
Līdz malām un pāri malām
Mīļums un dzīvība silta

Mans mūris

Ne spridzināt, ne graut,
Tik ar mīlestību
Pa vienam akmenim celt.
Ne ienākt, ne iebrukt,
Manu sirdi
Ieslodzīt un nosargāt.
Ne apiet, ne pārkāpt,
Dzīviem akmeņiem
No sāpēm tas celts.