puķe pavasarī

es paslēpšu savas acis
neteikšu nemelošu
patiesību nestāstīšu
noklusēšu okeānu
un vētru lietu zibeņus
dziļos ūdeņus
kurus neredzi nerādu nevienam

es paslēpšu savas plaukstas
sargājot sitienam glāstam
pasprukušai domai norādei
un zemei ko ilgi koptu
rūpētos sargātu uzticētos
dāvāšu nokaltušās māņu puķes
lai viegli ir neuzticēties

es paslēpšu savu elpu
ievilkšu dziļi aizturēšu
bezvējā klusums un miers
statisks nedzīvi brīvs
dziļā okeāna dzelme
rūpīgi koptais uzticības dārzs
acis un plaukstas domas un jūtas
es ievelku dziļi elpu
tik dziļi dziļi tiek
paslēpts viss