|
[24 May 2003|01:05pm] |
Atnāku mājās un viņa jau gaida. Logi ir vaļā un silts vasaras gaiss plūst cauri visam dzīvoklim. Šodien mēs saprotamies bez vārdiem. Ar to pašu atbildu uz viņas smaidu.
Sēžam virtuvē un skatamies pa logu. Saule jau lej orandždzeltenu gaismu ielās, kur smejas mazi bērni, pie mājas guļ kaķis, kurš neliekas ne zinis par zvirbuļiem, kuri perās putekļainajās smiltīs. Ir tik labi, gribas šo mirkli vilkt mūžīgi.
Puskrēslā kūp vīraks. Skan Pole - sirreāls, ar spakšķiem un izčukstētiem vārdiem pilns, bassīgs fona muzons. Esam jau viens otru uzbudinājuši ar pārdesmit adatu piercingiem rokās um mugurā.
Pamostos. Ir vēl puskrēsla. Putni vēl guļ. Izeju ārā no alas, izstaipos un noskurinos. Noteku lejā pie strauta un padzeros aukstu ūdeni. Brīdi padomāju, iztīru kažoku un dodos rīta medībās.
Kas es īstenībā esmu?
|
|