dak$ulis

sirds tik pilna, pilna..

Mon, 10 Jan 2011 23:33:29 GMT

pagājis nenormāi ilgs laiks, kopš esmu ko rakstījusi. Tagad modē dažādi jauni blogi, blogošana dažādās mājas lapās. Bet kad reiz atkal atnāca vēlme tāpat vien kaut ko uzrakstīt , tomēr paliku uzticīga tīņu gados iemītajai taciņai.

Vispār jau neteikšu neko. Tikai bija vajadzīga sajūta, ka esmu irakstījusi ko tādu, kas zemtekstā nestu visu to informāciju, kas sēž man iekšā, bet tā īsti nezinu uz kuru pusi un kam lai to laiž vaļā.
Butībā tam visam pamatā ir bailes. Lielas bailes. Labi, ka pieaugot esmu iemācījusies kaut nedaudz nedomāt par nepatīkamo, kas var (bet nenotiks) notikt. Pamanīju, ka to esmu iemācījusies tikai nesen. Bet es neticu. Neticu tam, no kā man ir bail. Tieši tāpēc tas arī nenotiks. Esot labi gaidīt ļaunāko, jo tad, kad uzzini, ka viss ir daudz labāk - ir divtik lielāks prieks,ka viss beidzies labi. un vari tikai pasmieties par to, kādas briesmu lietas biji sadomājis. Tā noteikti notiks.
Bet šobrīd.. es nedomāšu par tām bailēm.
Brīvdienu bailes beidzās pirmdien. Un kad gaidīju lavīnu, izrādijās, ka nebija nekā. Mana kļūda jau bija aizpeldējusi visumā un nebija atstājusi paliekošas sekas. Un re! Gaidīju pašu trakāko un rezultāta čiks vien bija! Tāpēc tāpat notiks arī ar manām šī brīža bailēm.
Man būtu nepieciešams apņemties murmulēt ( vai ko citu darīt, kas skaitās pareizi) mantras par to, ka viss tiešām ir un būs labi, ka manas bailes ir tikai izdomātas. Lai gan zinu, ka baidās arī viņa. Un tas sāp visvairāk.

Ir tā, ka nav bijis īsti laika apdomāt pagājušā gada beigas un šī gada sākumu. Tik vien, ka saprotu/nojaušu, ka viss ir bijis interesanti, neierasti un neparasti. Varētu teikt pat savādi. Rīt nokritīs pēdējais smagais akmens no pleciem un tad... tad! Tad es padomāšu un sakārtošu, padomāšu un palasīšu, un satikšos, un atpūtīšos. Un nebaidīšos!

Arlabunakti!

patīkami

Thu, 29 Jan 2009 07:28:32 GMT

šodien, no rīta ejot uz darbu, ārā jau bija gaišs!
Tumsonība sāk pagaist! Un es beidzot ieraudzīšu saules gaismu arī darba dienās! :D

Wed, 17 Dec 2008 15:37:35 GMT

viena no lielākajām problēmām, kas man apgrūtina operatīvu riebīgā darba rakstīšanu ir tas, ka pati ļoti apzinos lielā ūdens daudzumu, ko leju! Bet, kaut kā mokos tālāk ar cerībām - ja jau esmu tikusi cauri līdz šim, tad gan jau...gan jau arī šoreiz!

vēl maz'bišķiņ un tad jau redzēs.

mirklis patiesības.

Wed, 03 Dec 2008 14:55:36 GMT

dirsā ar visu dziemsu grāmatu.

arivederči.

Fri, 21 Nov 2008 11:50:27 GMT

Ir dienas, kad sevī iekšā tā pavisam vienkārši nav pozitīvisma. Kad riņķī apkārt viss ir sasodīti labi, bet tevī sēž mazais nūģis, kas uz visu labo nospļaujas un īgņojas. Šādās dienās man ir žēl, ka nevaru pavisam vienkārši iziet no kabineta, aizbraukt uz mājām, ieritināties segā pie tv un darīt neko.
Jap..šodien ir šī nelāgā diena! Galva sāp, iekšējā pašsajūta ir nožēlojama. Visu šo paspilgtina arī tas, ka ir jārāda mākslīgais smaidiņš, jo citiem gar manu nūģismu nav nekādas daļas. Kā arī lielais mīnuss ir, ka nav vecā darba, kur patiešām varēja darīt neko. Te – nē! Man vienkārši (tik pat vienkārši, cik vienkārši nav pozitīvisma) ir jāstrādā!
Skaitu stundas, lai pacienātu ar banālo, bezpersonisko, pienākuma kūciņu un (atvainojos par rupjību) pistu mājās!
Jā..piedzerties, nopīpēties, izlamāties un izraudāties šodienai piestāvētu uz visiem 100%.
Bet rīt ir jābūt labāk! Tā pavisam vienkārši ir jāpārdzīvo šī diena!
basta.

lielā sāpe

Thu, 20 Nov 2008 09:37:22 GMT

NEMĀKU RUNĀT.

basta.

Wed, 19 Nov 2008 11:52:23 GMT

grūši.

prāts saprot...bet

Wed, 12 Nov 2008 11:54:37 GMT

kā lai iemācās paklusēt?
nu par daudz...daudz par daudz es runāju!!!!

Fri, 31 Oct 2008 13:04:07 GMT

Pēdējā darba diena iekš PVP!
Pirmdien pirmā darba diena iekš FPP!
Nekad mūža nebiju domājusi, ka tā būs!
Bet kā ir - tā ir labi!

Wed, 24 Sep 2008 07:56:46 GMT

vispār jau žetons man.
šoden tieši mēnesis kā smēķis nav likts pie lūpām.
ar visu "man nav atkarības, tikai dažreiz kompānijas pēc" nav nemaz tik easy. Tās kompānijas jau ir daudz un bieži.
Sīkums..bet labs sākums.

Thu, 18 Sep 2008 18:07:48 GMT

ir dīvaini, ka es neesmu tur, kur noteikti būtu, ja tas notiktu pirms gada. jeb - es, kas biju es pirms gada, šovakar noteikti būtu tur. nezinu vai man patīk vai nē, tas, ka tā mainās uzskati/prioritātes/vēlmes. protams, "izaugšana" ir tikai vēlama...bet es vēl šaubos vai tieši tā gribu.

lalalaaa...

Tue, 02 Sep 2008 11:02:00 GMT

Viss ir tieši tā kā ES vēlos...

Wed, 14 May 2008 16:38:10 GMT

ilgi,ilgi negribu vairs čirkainus matus.

Tue, 22 Apr 2008 12:11:57 GMT

ļoti,ļoti gribu pabraukāties ar riteni.

Sun, 20 Apr 2008 12:36:49 GMT

mans kiš miš.un man patīk!

apvārsnis.

Fri, 11 Apr 2008 11:06:47 GMT

* es nevarētu dzītvo viena. ja nu vienīgi pēc šobrīd esošās garlaicības, vientulības sajūtas, neseko pieradums, kad vairs nemani, ka dzīvo viens. bet tādu sajūtu nemaz negribu. man patīk, kad apkārt čum un mudž vai vismaz kāds viens, kaut kur blakus istabā rosās. Protams, ir reizes, kad pamatīgi apnīk, bet man pietiek ar pāris dienu/nedēļu attelpu, padzīvojot vienai...lai saprastu, ka ilgi es tā nergibu.
*iecirst durvīs pirkstu ir ļoti sāpīgi, nudien. Itsevišķi, ja ir dzlezs durvis. Un lielais pārsteigums man bija pašai par sevi, kad pēc pirksta apārstēšanas, uznāca reibonis un nebija tālu līdz ģībonim. Parasti asinis mani tā neietekmē.aaa..un tagad man ir zaļš pirksts :D p.s. asiņošanu ļot ātri aptur jods.
* ja neraud tad, kad vajadzētu...tad sanāk raudāt tad, kad vajadzētu vismazāk...jo tas "trauks" pildās un kaut kad iet arī pāri malām.a žēl.
* mani laikam ēd nost darbs. Neskatoties uz to, ka te ir jauki!
* lai arī cik haotiska es nebūtu, esmu pārliecinājusies, ka apkārt man tomēr vajag kārtību. drīz tāda būs. darbi beigušies, atliks vien visu sakārtot pa smuko.
* gaidu darba dienas beigas - ļoti.

Mon, 07 Apr 2008 19:39:43 GMT

riebjas, ka viens sīkums var nosist visu pozitīvo.

Mon, 07 Apr 2008 11:35:26 GMT

lēnām, bet nāk. miers.

Sat, 05 Apr 2008 05:03:07 GMT

ir dīvaini. bet ne īsti slikti.

standarts.

Thu, 03 Apr 2008 11:21:09 GMT

man ir savs darba pulkstenis - ja man sāk nākt miegs, tātad ir ap pl. 14
un tā ir katru dienu!

Tue, 18 Mar 2008 14:46:46 GMT

es gribu padoties un mukt prom!

Mon, 10 Mar 2008 12:33:04 GMT

žēl, bet riebums pret darbu nepāriet, kā bija cerēts. Iespējams, riebumu pastiprina paaugstinātas temperatūras sajūta, iesnainais deguns un fakts, ka māja ir bardakā un tur nevar rast mieru. Nedrīkst piemirs arī pāris skolas neizpildītos darbus!
Bet dzīve ir skaista!
Man tikai nepatīk mans darbs.nepatīk.

Hobijs.

Thu, 28 Feb 2008 07:02:57 GMT

Ejot pa ielu, spoguļoties skatlogos.

pepelsīns.

Wed, 13 Feb 2008 20:45:20 GMT

neklātienes studijas šobrīd izskataš daudz lietderīgākas un pilnvērtīgākas, nekā bija klātienes studijas. vismaz jūti, un redzi jēgu klausīties.
un tas, ka atrodu sev muļķīgus iemeslus, lai dotos ārpus mājas, ir ļoti progresējoši. manī atgriežas kaut kas no sakarīga cilvēka. vismaz nejūtos vairs kā zombijs.
dzīve paliek arvien skaistāka un skaistāka!
un jaukajā rītdienā, kurai nozīme, manuprāt, ir skaista tikai tad, ja tev tomēr ir tā dēvētā otrā pusīte (ouw) es došos viena uz sasodīti romatisku filmu, rīšu popkornu. basta!

viss par daudz.

Sun, 10 Feb 2008 11:16:40 GMT

kad viss ir tik daduz, tā īsti vairs neko nesaprti un sāc arī to pašu visu negribēt.
tas, laikam, saucas - pēcsvarīgunotikumu pārdzīvojums ar noslieci uz depresiju.
kas augstu kāp, zemu krīt. Kāpēc nevar nekrist?