nevermind |
[05 Sep 2006|09:18pm] |
Ārprāts, cik sen te nekas nav rakstīts. Lasīju gan te visu regulāri, bet it kā nejutu nepieciešamību un nebija domu, ko rakstīt. Un tad, kā jau parasti, pēkšņi, bez iemesla tu sajūti, ka vēlies tomēr šoreiz kaut ko ieskricelēt. Banāli. Jūtos visu apbižota, lai gan neviens cits, kā vien pati sev, nav man neko izdarījis. Es nekad neesmu varējusi izvēlēties starp daudzām svarīgām un sev nozīmīgām lietām. Nauda ir viena - vēlme viena, bet ļoti liela, un pāris ļoti lielas nepieciešamības. Un še tev. Vai nu es uzupurējoša un atsakies no kārās vēlmes ceļot vai arī..no nepieciešamā es nevaru atteikties, tam jābūt! RIEBJAS šādas lietas, situācijas. TIk bieži jau gadās, kad nevar izvēlēties uz kādu pasākumu iet, kad vairāki sakrīt vienā dienā. Tas ir tik liels iekšējs diskomforts. Un vispār es gribu beidzot saprast, ko un kas man jādara. Uz kuru pusi bīdīties tai skolā. Man tas ir svarīgi. Es negribu būt viens no tiem, kas aiziet k-kur uz labu laimi. Man vajag beidzot vsimaz kādu mērķi! A jau...
|
|