| Beidzot arī es esmu mājās! |
[27 Jun 2004|06:07pm] |
|
( mani Jāņi )
|
|
|
[27 Jun 2004|10:13pm] |
es neavru.ir tik sasodīti grūti tās nepatīkamās domas izmest nō prāta.zemapziņā mīt tas viss.un ir tik drausmīgi.man ir ĻOTI ĻOTI ĻOTI bail no tā visa.un tik nožēlojami,ka tas viss ir ienācis man prātā.ĻOTI ceru,ka tas nav nekas zīmīgs.
Jāatgūst dzīvot prieks.jādara k-kas aktīvs,lai nav laika domāt par to.ak jēziņ cik ļoti man grbas satikties ar draugiem,tusoties un nedomāt par neko tik filozofisku un šausmīgu.:/
ja tā turpināsies es mirkšu asarās visu turpmāko laiku :(
|
|