|
18. Okt 2004|20:52 |
Džeinas Eiras un Ročestera miilas stāsts man šķiet viens no skaistākajiem, kas attēlots filmā. Un tad veel "Amerikāņu skaistumā" tas skats, kur puisis ar trakajām acim rāda meitenei, kura krāj naudu krūšu operācijai, filmiņu par plastmasas maisiņu, kas lidinās gaisā. Tik vienkārši un smuki, tāds fascinējošs mirklis:)))
Un vēl par ticību un pārliecību es domāju (kad neuzgāžas virsū lielie darbi kā atsvaidzinoša duša:)) Ne tikai par tādu saprāta vadītu un loģiski izdomātu, bet arī par to, ko jūt ar sirdi. Vienkārši priekš dzīvošanas.
Dievs, iemet akmentiņu upē,
ūdens trīsu apļi augs lieli,
varbūt līdz sirdij. |
|