urn:lj:klab.lv:atom1:daimsFilosofa lāstsdaimsdaimsdaims@inbox.lvdaims2007-11-24T23:03:32Z2007-11-24T23:03:32ZNebaidies!urn:lj:klab.lv:atom1:daims:127822007-11-25T01:00:002007-11-25T01:00:002007-11-24T23:03:32Z2007-11-24T23:03:32ZNekad nebaidies teikt, ka tev rūp! Mūsos visos ir ģenētiski iekodēta vēlme rūpēties, vēlme sildīt un būt sildītiem. Tā ir neatņemama mūsu dzīves daļa. Rūpes un apskāvieni ir kā mazi pakāpieni, kas palīdz mums uzkāpt cilvēcības kalnā. Rūpes ir visur. Mātes rūpējas par saviem bērniem ar pārcilvēka mīlestību. Rūpējas, lai arī viņu bērnos mostos vēlme rūpēties. Viņu bērni savas pirmās rūpes velta rotaļlietām, jo tās viņiem ir kas vairāk par vates un auduma kopumiem, tajos ir mīlestība un atmiņas. Tieši tāpēc bērniem ir grūti šķirties no saviem bērnības elkiem – nedzīvajiem draugiem, ar kuriem pavadīts vai katrs mirklis. Mēs bieži atdodam rūpes, lai tās saņemtu atpakaļ vēlāk. Cilvēki rūpējas par saviem dārziem, jo reizē ar ziediem uzplaukst viņu rūpes un ieguldītais darbs. Rūpes kā ziedlapiņas pielīp mūsu sirdīm un liek tām augt. Cilvēkam dabiski rūp, ...viņš jūt.<br />Tomēr ir cilvēki, kuri baidās atzīt, ka viņiem rūp. Iespējams, mēs varam vainot šo ātro preču, pakalpojumu un reklāmu pasauli, kurā neatliek laika rūpēties. Liekas, ka cilvēki šajā pasaulē ir aizmiguši reklāmas pauzes laikā un vēl nav pamodušies. Visi kā hipnotizēti tik uzmanīgi vēro nopulēto rozā vitrīnu, ka nepamana tajā atspulgu, kas naudu pārtikai lūdz. Ir skumji un nožēlojami, ka kurliem bērniem, kuri nekad nav dzirdējuši maigas balss burvību ir jācīnās par mūsu uzmanību ar seklu mūziku, kuru jau sen monotoni ražo, nevis veido ar iedvesmu. Ir skumji, ka badā mirstošajiem, kuri jau dienām nav ēduši ir jācīnās par mūsu uzmanību ar apģērbu un tabletēm, kas liks tev izskatīties par desmit kilogramiem tievākam. Ir skumji, ka nabadzīgajiem, kuri neko daudz nevar atļauties ir jācīnās par mūsu uzmanību ar lielveikalu „trakajām dienām”. Ir skumji. Ir dumji un nožēlojami, ka šī steidzīgā pasaule liek mums skriet, un mēs skrienam. Šādi skrienot, tu ātri ieskriesi tumšā tukšā telpā, kurā tu būsi viens, tu kliegsi, bet neviens tevi nedzirdēs. Tu nomirsi dvēseles tumsā, kur griesti atmetīs tavus kliedzienus un neviens tevi nedzirdēs, tu būsi auksts un vientuļš.<br />Bet skrien, latvieti! Iemaini savu dvēseli un pašcieņu pret rozā kreklu un augstpapēžu kurpēm. Jā, es zinu, ka ar tām ir grūti paskriet, bet skrien, kaut klupdams, kaut krizdams, bet skrien. Skrien, aizslēpis savu nedrošību aiz lūpu spīduma un matu krāsas! Skrien, pat ja zini, ka nekad nebūsi laimīgs, jo kuram gan tas rūp, ne? Kuram gan ir vajadzīga tāda mazsvarīga lieta kā laime? To nevarēja nopirkt lielveikalu „trakajās dienās”, tāpēc tā laikam nav tavā iepirkumu sarakstā. Skrien, latvieti! Piesit savu nākotni pie televizora krucifiksa, jo izdomātu personāžu ikdiena taču ir interesantāka un svarīgāka, par parastu cilvēku ikdienu! Rūpēties jau sen vairs nav stilīgi. Kam tev tādi sīkumi? Labāk ieslīgsti salkanajā reklāmas miegā. Pasūdzies par to, cik slikts ir „parastais” veļas pulveris. Notici tam, ka tu esi desmit kilogramus par tievu un astoņus kilogramus par resnu. Notici tam, ka tev vajag bebra smaidu, tērauda frizūru un jauno „trīs vienā” tīrīšanas līdzekli. Notici tam, ka bez viņiem tu neesi nekas, ka viņu radītā pasaule ir perfekta. Šeit pat mīlestību var nopirkt par desmit vienkāršiem maksājumiem pa deviņiem latiem un deviņdesmit deviņiem santīmiem. Skrien, latvieti! Ja tev nepietiek naudas, lai skrietu, - aizņemies! Dzīvo savu atlikušo mūžu, nomaksājot parādus un tērējot citu cilvēku naudu! Ja nespēj skriet īstajā dzīvē, paskrien virtuālajā! Paslēpies aiz profila bildes un mīļiem dienasgrāmatu ierakstiem! Skrien cauri lielveikalu ailēm, skrien līdzi pūlim un neiedomājies atpalikt! Paskrien garām cilvēkiem, kuriem tavas rūpes ir vairāk vajadzīgas par kosmētikas pārdevējiem un uzmanība vairāk par nedzīviem manekeniem, kas vēro pasauli ar mirušām acīm! Skrien un centies nepārklupt pār kritušajiem, kuri nespēj paši piecelties! Vari pat viņiem iespert pāris reižu, tikai uzmanies, lai nenosmērētu kurpes.<br /> Skrien, bet atceries, ka, šādi skrienot, tu ātri ieskriesi tumšā tukšā telpā, kurā būsi viens. Tu kliegsi, bet neviens tevi nedzirdēs. Tu nomirsi dvēseles tumsā, kur griesti atmetīs tavus kliedzienus un neviens tevi nedzirdēs, tu būsi viens un vientuļš. Stāvi, latvieti! Apstājies! Iemācies sevi cienīt, paskaties sev apkārt, ieklausies, apdomā un nebaidies... teikt, ka tev rūp!Speedurn:lj:klab.lv:atom1:daims:125152007-11-10T18:27:002007-11-10T18:27:002007-11-10T16:29:57Z2007-11-10T16:29:57ZStreet Song<br /><br />I am too young to grow a beard <br />But yes man it was me you heard <br />In dirty denim and dark glasses. <br />I look through everyone who passes <br />But ask him clear, I do not plead, <br />Keys Lids acid and speed. <br /><br />-Thom Gunnurn:lj:klab.lv:atom1:daims:121052007-10-06T18:05:002007-10-06T18:05:002007-10-06T15:05:44Z2007-10-06T15:05:44ZDon't know much about history <br />Don't know much biology <br />Don't know much about a science book <br />Don't know much about the French I took <br /><br />But I do know that I love you <br />And I know that if you love me too <br />What a wonderful world this would be <br /><br />Don't know much about geography <br />Don't know much trigonometry <br />Don't know much about algebra <br />Don't know what a slide rule is for. <br /><br />But I do know that one and one is two, <br />And if this one could be with you, <br />What a wonderful world this would be. <br /><br />Now i don't claim to be an "A" student, <br />But I'm trying to be. <br />So maybe by being an "A" student baby <br />I can win your love for me. <br /><br />Don't know much about history <br />Don't know much biology <br />Don't know much about a science book <br />Don't know much about the French I took. <br /><br />But I do know that I love you, <br />And I know that if you love me too, <br />What a wonderful world this would be.Tooth doctor a.k.a. the dentisturn:lj:klab.lv:atom1:daims:118232007-09-25T21:21:002007-09-25T21:21:002007-09-25T18:21:48Z2007-09-25T18:21:48ZBiju jau aizmirsis, cik sāpīgi mēdz būt tie apmeklējumi... :/Matiurn:lj:klab.lv:atom1:daims:115992007-09-24T18:36:002007-09-24T18:36:002007-09-24T15:37:10Z2007-09-24T15:37:10ZEs zaudēju interesantā pokera sērijā un man nācās izbalināt matus. Morāle: Vai nu iemācies spēlēt, vai nespēlē ar tādiem, kuriem ir dīvaina punktu sistēma un izdoma...Svarīgais likumsurn:lj:klab.lv:atom1:daims:114722007-09-22T21:59:002007-09-22T21:59:002007-09-22T19:00:11Z2007-09-22T19:00:11ZSvarīgākais likums sarunā ar vīrieti: Nesarežģijiet viņam dzīvi! Izsakiet vienlaikus tikai vienu domu! :Durn:lj:klab.lv:atom1:daims:112432007-09-19T16:31:002007-09-19T16:31:002007-09-19T13:50:32Z2007-09-19T13:50:32Z--*<br /><br />Vienkārši jautājumi, kas skrien cauri prātam.<br /><br />Kā pie pilna prāta var izdomāt taisīt ZPD psiholoģijā, ja tam nav nekāda sakara ar tavu karjeras izvēli?<br /><br />Kā pie pilna prāta var eksperimentēt ar cilvēku reakcijām līdz brīdim kad tu viņus sāpini, pat ja viņi ir tavi draugi?<br /><br />Kā pie pilna prāta var nemīlēt cilvēkus, kas tev dod visu?<br /><br />Laikam nav man pilna prāta, tikai puse. Laikam smadzenes ir tikai puse no prāta, otru pusi aizņem sirds... Katru rītu tu pamodies, jau zinot kā paies diena, jā, iespējams, interesanti, bet nekā negaidīta vai šokējoša. Runājot ar cilvēkiem tu jau zini, ko viņi teiks, un pat gribi parunāt ar sevi viņu vietā, veidojot dialogu/monologu ar savu garlaicību. Pazaudēju sapņus, vairs nav par ko cīnīties, es tikai cīnos... <br /><br />Tas stulbais smaids man pat nepiestāv un nav no viņa jēgas. Šonedēļ nomira manas klasesbiedrenes tēvs un viens cits klasesbiedrs bija par to sevišķi priecīgs un uzskatīja, ka ir īsta diena, lai tai klasesbiedrenei pastāstītu, ko viņš par viņu domā. Gribējās vnk vemt. Es pat nevarēju neko pateikt, pazuda spēks.Kas par kuģīti esi tu?urn:lj:klab.lv:atom1:daims:108692007-07-04T23:10:002007-07-04T23:10:002007-07-04T20:11:36Z2007-07-04T20:11:36ZEs jūtu, ka nespēju izmantot savas spējas. Daudzi apbrīno manu degsmi un spējas, bet es nekad tās neesmu licis lietā, iespējams, iekšēju baiļu, vai aizspriedumu dēļ. Esmu kā miniatūrs kuģītis pudelē. Pa mazo pudeles atveri man padod detaļas, ar smalku precizitāti tās tiek piestiprinātas viena otrai. Es augu. Kļūstu stiprāks ar katru dienu un detaļu. Cauri pudeles stiklam es vēroju pie sienas piestiprinātās marīnas gleznas. Vēroju tajās attēlotos kuģus, kuri triecas cauri viļņiem un zinu, ka kādu dienu arī es triekšos cauri viļņiem. Kādu dienu es biju pabeigts, manas buras slējās augsti pudelē, mans purngals, gandrīz bija izstiepies visas pudeles kakliņa garumā. Tomēr bija viens mīnuss, es tagad biju par lielu, lai izlīstu no pudeles, es biju varens un stiprs, bet vēl aizvien biju iesprūdis šajā pudelē, savā liktenī. Manām burām nekad nebūs lemts dejot ar vēju, manam korpusam nebūs lemts cīnīties ar viļņiem. Mūžīgi es šeit stāvēšu, šajā pudelē, uz šī plaukta, nolikts citu apskatei un apbrīnai. Bet kāda no tās jēga, ja šajā pudelē savu varenumu nespēju izmantot citu labā? Esmu kā miniatūrs kuģītis pudelē, savu baiļu un aizspriedumu pudelē.Kaunsurn:lj:klab.lv:atom1:daims:106502007-06-30T12:58:002007-06-30T12:58:002007-06-30T09:58:12Z2007-06-30T09:58:12ZKauns. Es nekad tā īsti nebiju izjutis kaunu, vienmēr esmu bijis lepns par to kas es esmu, bet nekad neesmu zaudējis degsmi kļūt labāks. Pat ja kādreiz dzīvē gadījās kāds apkaunojošs moments, es tam pagāju garām ar vieglu „tā vienkārši sanāca, tur neko nevar darīt!” uz lūpām. Bet vakar tas viss mainījās... Man bija kauns par pilsētu no kuras es nāku (par pilsētu, kuru es tik ļoti slavēju vienmēr un visur), par cilvēkiem (tā sauktajiem „draugiem”), kas man bija apkārt, par sevi (par pēdējo kas man šai pasaulē būs atlicis). Un savāds iekšējs nemiers mani turpina vajāt, bailes un kauns runāt ar cilvēkiem, kuri ir sāpināti. Nevēlēšanās runāt ar cilvēkiem ,kuri sāpināja. Savādā sajūta mani pārņem kā krustnesi, kurš atgriezies mājās bez uzvaras, saņem gan tautas, gan Dieva piedošanu, bet nespēj saņemt piedošanu no vissvarīgākā cilvēka, no paša...The Book: Volume 2urn:lj:klab.lv:atom1:daims:102402007-06-05T23:38:002007-06-05T23:38:002007-06-05T20:40:36Z2007-06-05T20:40:36ZRīt vai parīt tiks izlaista "grāmatas" 2. daļa, varat to atrast pie sava vietējā emo-narkomāna vai sētnieces-pensionāres...Whatevaurn:lj:klab.lv:atom1:daims:101432007-03-22T21:26:002007-03-22T21:26:002007-03-22T19:35:46Z2007-03-22T19:35:46ZAizstāvot savu viedokli, domas par šo viedokli mainās!<br />Attopies, kad sūri būvē mūrus ap smiltīm un skaidām!<br />Un šo Iedomības mūri ir katra paša spēkos gāzt.<br />Tikpat skaļi cik čuksts, tik pat klusi cik pērkondārds.<br /><br />šitas ir laikam turpinājums kkādam vecākam darbam...<br /><br />Es tev mācīšu tā, kā mani mācīja mazotnē<br />Paši garšīgākie āboli ir ābeles galotnē<br />Katram mākonim ir sudraba līnija un zelta maliņa<br />Tā, pat katrai sliktajai dienai ir sava labā atziņa<br />Kāds vīrs man reiz teica – dzīve ir rožu lauks<br />Pilns ar asiem ērkšķiem tāds bija viņa domu grauds<br />Bet es iemācījos tajā arī saskatīt ziedus<br />Kuros pavadīt dienas lai tās padarītu vieglas<br />Redz dzīve ir vairāk kā cīņa nekā deja<br />Jāmāk iesist bloķēt un piesegt savu seju<br />Jāmāk uzņemt sitienus, piedot citiem un sev<br />Un ja tu krīti, par spīti celies, stāvi un prasi vēl<br />Ir dienas kad šīs lietas vienkārši liekas par traku<br />Īre cieši spiež komunālie stiepjas ap kaklu<br />Un ar novārgušu ķermeni beidzot Atrodies no darba <br />Dzīve vairs neliekas brīva un tikai tad tā kļūst skarba<br />Bet tu pacel galvu satver maldus aiz kakla<br />Dzīve nav traka tikai tavas acis ir aklas<br />Atņem no dzīves mīlu un aprēķini starpību<br />Ieelpo dzīves mīlestību kā parfīmu <br />Redz, Ideja rada domu, un doma rada darbību<br />Tāpēc vērsies pie prāta, ja darbos vajag palīgu<br />Atver prātu, skaties līdz pasauli skaidri redzi<br />Izstiep rokas, satver sniegu, kas pārklāj šo zemiTik sen...urn:lj:klab.lv:atom1:daims:97752007-03-17T22:27:002007-03-17T22:27:002007-03-17T20:34:59Z2007-03-17T20:34:59ZParam... param... Lai nu kā, laikam pēdējā laikā sanācis ļoti, ļoti maz klabināt, laikam esmu palicis aizņemtāks....<br /><br />Bet īsti nekas nav izdarīts...<br /><br />Nu labi, labi, grāmatu es nodevu tālāk (cerams, ka viņa tika tālāk par 2. cilvēku) Normāli skolas konkursos (Gandrīz kļuvu par zvirbuli, bet manai zemajai neharmoniskajai balsij nebija lemts :D) Man beidzot atkal ir ienaidnieki (īpaši jau es viņus neienīstu, vairāk gan es viņus izsmeju, laikam tāpēc viņi ienīst mani) <br /><br />ā atklājās, ka bārs "Runcis" ir lētākā dzertuve Rīgā :D<br /><br />Ā un protams lieliskas sajūtas pēc GZA koncerta...urn:lj:klab.lv:atom1:daims:90822007-01-13T17:39:002007-01-13T17:39:002007-01-13T15:55:05Z2007-01-13T15:55:05ZViss sākās ar to, ka valdības slepenie dienesti sajuta sevī aicinājumu doties kosmosā viņi izvēlējās attiecīgu planētu, veica sagatavošanās darbus un pēc īpašām metodēm atlasīja 10 cilvēkus, kas dosies ekspedīcijā. Šī dziesma ir par viņiem.<br /><br />Pirmais uz atmodu atvēris modes veici<br />Bankrots. Tagad stroikā palīgdarbus veic<br />Nākamais viņa kolēģis pēc skata Geits<br />Izbijis cietumnieks padomju laikā mūķējis seifus<br />Trešais - ar dzīvi nogruzījies leitis<br />Viņš Dievu lūdz par to lai loterijās veicas<br />Ceturtais - visjaunākais, uzkurijis puišelis feins<br />Aiz gara laika pirms gada drātējis leitim meitu<br />Galvenais mātei nevajag teikt...<br />Piektais - reperis, <br />pa kluso klausās red hot chili peppers<br />Visu dzīvi dzer, svin<br />Nekad nav dzirdējis Led zeppelin<br />Sestajam redz besī tādi<br />viņš no ģitārista sesijas tikko biksēs ādas<br />Atbraucis uz pārrunām, jo parādā bija kādam<br />Septīto sauc Uldis, viņam nepatīk, ka blakus kurī<br />Bieži muld, lādējas par to ka nepabeidza toreiz Turību<br />Visas vecenes ir stulbas, <br />pasauli pielīdzina būrim, kas smird pēc urīna<br />Apkure tik dārga un tik sūdīgi kurina<br />Asotais, kad nāk, tad visi dzird <br />Visi tie, kas nav ar viņu sūkā bļa un smird<br />Devītajam miskastēs ir virtuve<br />Dēļ puslitra pudeles spirta viņš būtu gatavs mirt<br />Pēdējais tāds rozā kreklā, raitā veceņu gaitā<br />Vai tad tādi arī skaitās? <br />Un tad es viņiem jautāju: "kapēc viņš?"<br />Un man atbildēja: "Ko lai mēs izdaram?"<br />"Likums nosaka ka katrā šovā jābūt vismaz pa vienam pidaram"<br /><br />- Bū-šurn:lj:klab.lv:atom1:daims:87482007-01-13T17:38:002007-01-13T17:38:002007-01-13T15:38:37Z2007-01-13T15:38:37ZFū tikko tikai pamodos :) nenormālākais pozitīvisms par vakardienu un šo rītu :)urn:lj:klab.lv:atom1:daims:84782007-01-04T18:34:002007-01-04T18:34:002007-01-04T16:33:16Z2007-01-04T16:33:16ZEsmu pilnīgā alkohola reibumā un tik un tā pamanos vinnēt zolē ar +32 no forši vispār...urn:lj:klab.lv:atom1:daims:82152007-01-03T02:25:002007-01-03T02:25:002007-01-03T00:26:38Z2007-01-03T00:26:38ZMan pirms stundas radās pārdroša ideja uzsākt grāmatu, ievietot tajā rakstu, un nodot kādam nejaušam garām gājējam, sakot, lai viņš tajā kaut ko ieraksta un nodod kādam citam, veidojot ķēdes reakciju, uz pēdējās lapas uzraktīšu savu adresi, lai, kad grāmata piepildās man atsūta atpakaļ. Rīt eju pēc biezas klades un šaku rakstīt...urn:lj:klab.lv:atom1:daims:81472006-12-22T22:55:002006-12-22T22:55:002006-12-22T21:01:08Z2006-12-22T21:01:08ZMan, laikam, jāpsveic visus, kas šo semstri un gadu pabeiguši sekmīgi un ar prieku (Bija arī grūtības kuras ir jāpiemin un ir jāatceras, bet nav īpaši jaļauj tām iet pa priekšu.) Ceru, ka jūs kko esat iemācījuši (es esmu pat ļoti daudz) un ar labu garastāvokli sagaidīsiet jauno gadu. Pat ja šis gads nav izdevies, atcerēsimies, ka stiprs nav tas kas nekrīt, bet gan tas, kas nokritis spēj atkal piecelties.urn:lj:klab.lv:atom1:daims:78402006-12-18T23:05:002006-12-18T23:05:002006-12-18T21:09:27Z2006-12-18T21:09:27ZIr skarbi, kad tev pie kāda jāpavada vairākas stundas, līdz 2 naktī, kad šis cilvēks beidzot saņem drosmi aizmigt ,un viss ko tu spēj atcerēties ir tavi vārdi pirms neilga brīža: "Tieši tā, nekad nekautrējies raudāt ,bet ,to darot, pacel galvu un skaties kā saules stari cenšās izspraukties cauri mākoņu malām, un tajā brīdī pasmaidi, jo tas nozīmē, ka drīz mākoņi izklīdīs un siltā saule izžāvēs tavas asaras, atstājot tikai smaidu." Bet pēc tam tu nekādi nespēj pazaudēt to siltumu, ko it kā esi atdevis citam, kam tas ir bijis vajadzīgs vairāk.Common Senseurn:lj:klab.lv:atom1:daims:74712006-12-16T16:55:002006-12-16T16:55:002006-12-16T14:55:40Z2006-12-16T14:55:40ZNu kko tik labu es sen nebiju dzirdeejis.<br /><br /><a href="http://www.youtube.com/watch?v=8y9tY5P8fX4">http://www.youtube.com/watch?v=8y9tY5P8<wbr />fX4</a>Sisniņa?urn:lj:klab.lv:atom1:daims:72592006-12-16T13:25:002006-12-16T13:25:002006-12-16T11:26:12Z2006-12-16T11:26:12ZAizvakar sevi pieķēru zīmējam lielu rozā sirdi uz lapas, nekad agrāk rozā zīmulim pat pieskāries nebiju, kkas nopietni nav kārtībā...Ziemassvētkiemurn:lj:klab.lv:atom1:daims:69272006-12-16T00:47:002006-12-16T00:47:002006-12-15T22:48:42Z2006-12-15T22:48:42ZKkkas ko es sarkstīju, kad datums nāks tuvāk, visticamāk pielabošu pusi.<br /><br />Es drūmi rakstīju dzeju, seju ieurbis lapā<br />Caur fantāziju parādīju to kas notiek apkārt<br />Centos lidot, bet spārni sen vairs necēlās<br />Stundas izauga dienās, dienas nomira nedēļās<br />Vērojot logu es redzēju salu, kāda dzīves galu<br />Tukuma aukstās ielas sauca uz melanholijas malu<br />Ja arī saskati tikai negatīvo un neko citu neredzi - <br />Ar prātu nofočē laimi un pielīmē bildei klāt sevi<br />Ziema nes prieku, kā upe ledu zem tilta<br />Tāpēc pat salā ziemas liekas tik siltas<br />Bet ja salst rokas, uzadi dūraiņus no prieka<br />Atrodi dzīves mīlestību aizslēptu aiz sniega<br />Dažreiz mazas problēmas aizēno daudz labā<br />Bet dažreiz gads nespēj aizēnot vienu dienu gadā<br />Šo vienu dienu, ko mēs nespējam izmest no galvas<br />Šo dienu, kas maniem spārniem atjauno spalvas<br />Es saglabāju atmiņā visus brīžus, kas tajā pavadīti<br />Jo tikai Ziemassvētkos, naktī var redzēt varavīksni<br />Bet es neesmu vienīgais ar spārniem aiz šīs rindas<br />Mēs visi esam eņģeļi, tikai bailes sedz mūsu nimfas<br />Un pat ja šīs dienas tev liekas par grūtu – smaidi<br />Jo smaids silda lūpas daudz labāk par skūpstuurn:lj:klab.lv:atom1:daims:67632006-11-30T22:44:002006-11-30T22:44:002006-11-30T20:48:09Z2006-11-30T20:48:09ZPat dienās, kad liekās ,ka dzīve mirusi smird<br />Pacel rokas, satver zvaigznes, kas tev virs galvas mirdz<br />Redz, dzīvē pēc būtības Tiek sūtītas šīs grūtība<br />Spēle jau ir godīga, tikai kārtis ir sūdīgas<br />Bet tas tā ir iedalīts, lai tu tiktu Rūdīts<br />Caur sūdiem rokoties atrastu savu būtību<br />Es Sapņoju tā it kā dzīvotu mūžīgi<br />Bet dzīvoju tā it kā mirtu jau tūlīt<br />Es nekad neesmu vēlējies labākas dienas<br />Jo pēc smagākas dienas ir tikai saldāks miegs<br />Māksla dzīvot ir tikai spēja saprast savas kļūdas<br />Un satvert savu sapni, kad tas rutīnā zūd<br />Naids un agresija mūsu vēnās ātri plūst<br />Jāmāk to attīrīt pirms tas par indi šādi Kļūst<br />Mūs var tikai glābt patiesība, pacietība un griba<br />Pasaule pieder tiem, kas par to kaut ko zina<br />Tāpēc pacel balsi un kliedz līdz pasaule tevi dzird<br />Pacel rokas, satver zvaigznes, kas tev virs galvas mirdzLemesisurn:lj:klab.lv:atom1:daims:65162006-11-20T13:24:002006-11-20T13:24:002006-11-20T11:26:00Z2006-11-20T11:26:00ZDienas dažreiz paiet, nezinot, ka mūsos ir spēcīgs ierocis – prāts. Ierocis, kas ļauj nokaut visspēcīgākos pretiniekus. Ierocis, kas spēj aizsargāt no lielākajiem triecieniem. Ierocis, kas ļauj sasniegt visaugstākos mērķus. Bet uz mūsu pleciem ir uzlikts arī slogs – lemesis, kas mūs stumj uz ceļiem un liek palikt vājiem. Šis lemesis ir mūsu sirds, lemesis, kas mūs padara tik viegli ievainojumus, tik trauslus, tik vājus, kas mūs padara tik... perfektus, kad tu saproti, ka šis lemesis ir taisīts no zelta.tikko mājāsurn:lj:klab.lv:atom1:daims:62822006-11-17T20:11:002006-11-17T20:11:002006-11-17T18:11:59Z2006-11-17T18:11:59Zbeidzot esmu mājās no slimnīcas, skatos uz roku un smaidu, jo varēja būt sliktāk.Meklējuurn:lj:klab.lv:atom1:daims:60742006-10-24T09:58:002006-10-24T09:58:002006-10-24T06:58:13Z2006-10-24T06:58:13ZMeklēju Gustavo - Pohas, bet nevaru atrast, bet tik ļoti vajag