Kkkas ko es sarkstīju, kad datums nāks tuvāk, visticamāk pielabošu pusi.
Es drūmi rakstīju dzeju, seju ieurbis lapā
Caur fantāziju parādīju to kas notiek apkārt
Centos lidot, bet spārni sen vairs necēlās
Stundas izauga dienās, dienas nomira nedēļās
Vērojot logu es redzēju salu, kāda dzīves galu
Tukuma aukstās ielas sauca uz melanholijas malu
Ja arī saskati tikai negatīvo un neko citu neredzi -
Ar prātu nofočē laimi un pielīmē bildei klāt sevi
Ziema nes prieku, kā upe ledu zem tilta
Tāpēc pat salā ziemas liekas tik siltas
Bet ja salst rokas, uzadi dūraiņus no prieka
Atrodi dzīves mīlestību aizslēptu aiz sniega
Dažreiz mazas problēmas aizēno daudz labā
Bet dažreiz gads nespēj aizēnot vienu dienu gadā
Šo vienu dienu, ko mēs nespējam izmest no galvas
Šo dienu, kas maniem spārniem atjauno spalvas
Es saglabāju atmiņā visus brīžus, kas tajā pavadīti
Jo tikai Ziemassvētkos, naktī var redzēt varavīksni
Bet es neesmu vienīgais ar spārniem aiz šīs rindas
Mēs visi esam eņģeļi, tikai bailes sedz mūsu nimfas
Un pat ja šīs dienas tev liekas par grūtu – smaidi
Jo smaids silda lūpas daudz labāk par skūpstu
rubonā