| 6:11p |
Es jau laikam vispaar neskatos, kur ej un kaa eju. Aizvakar man pasliideeja kaaja un iegaazos ledainaa zljurgaa. Kaut kad uztaisiiju sev zilu aci, uz ietves nokritu un izsitu zobu, gjeerbutuvee paarpleesu ausi, visu acu priekshaa nokritu uz trepeem. Netiishaam nolauzu toletes durviim rokturi.
Citreiz eedot man triic roka, liekas, ka taa peekshnji salieksies. Censhanaas mani padara tikai tramiigaaku. Zinu, ka man jaaiemaacas atbriivoties. Man reiz bija cileveks, kas masn soolijaas iemaaciities but vieglaakai un buut ne tik haotiskai.
Vispaar vaajpraats, aizvakar lauzos nepareizajaas durviis, sajaucu ar savaam maajaam. Zvaniijos, raustiiju rokturi. Viss jau sakriit, atsleega der, durvis un trepes tieshi taadas pashas. Ceru, ka taa vairs nenotiks, ja nu sveshie mani ielaidiis. |