Vakar izmazgāju asinis no brāļa džempera.

Trolejbusā sieviete raudāja.

See no evil, hear no evil, huh.

Hubo una vez un Rayo que cayó dos veces en el mismo sitio; pero encontró que ya la primera había hecho suficiente daño, que ya no era necesario, y se deprimió mucho.

Biju četrās grāmatnīcās, tās latīņu vārdnīcas meklējumos un vēl uz vienu aizsūtīju brāli. Nada. Šodien esmu Dusmiņš uz 6 cm papēžiem.

Ceturtais piegājiens gumijlekšanai, bet emocijas neatkārtojas. Mājupceļā iebāzām Ingusu bagāžniekā un uzrīkojām zināmas izvirtības salonā. Party golfs, kā Mex teica.

Patiesībā daudz vairāk līdzinājās iespaidam, kāds man ir par elli. Karsts, daudz nebaudāmas mūzikas un idiotu bari, kas cenšas tevi apgrābstīt.

Un kas vēl ļaunāk - Sandim es nepatiku.

Rudens garšo pēc sarkanvīna un skumjām. Pamestības.

Kursi,kuros kraapjos, jo man tie par viegliem, bet uz otru grupu neeju, jo taa man par gruutu, atrasts publiskais baseins, kuram riit atradishu arii pielietojumu, siesta ká pilníga norma (saule no trijiem lídz kaadiem seshiem nogalina) un konkreeti plaani vakaraa iet iepaziit pilseetu (lasi - dzert).

Neslikta antidepresija.

Naktī drudzis, šodien apātija. Palasīju kursa e-pastu un sapratu, ka dažas no mūsu meitenēm par vietu, kuru dabūju es, būtu gatavas izkauties. Un man joprojām negribas. Bet būs labi. Jābūt.

Braucu uz laukiem. Tikai citā valstī. Uz siltumu braucu.

"Bet mīlestība jau ir kaut kas tāds, kas spējīgs transformēties."

Es: " Septembrī es būšu nelaimīgākais cilvēks Rīgā."
Ivo: " Es ņemu Jūrmalu."

Jau kādu pusstundu smejos par brāli, kurš izdomājis uztaisīt papīra lidmašīnīti kaķim un nevar atcerēties kā to dara.

"Tā tā bērnība paiet"

Manā aizvēsturiskas personas pasē septiņi zīmogi.

Your silence is murder.

Atšūšanas fests Salacgrīvā, bez bremzēm nakts un pelde sešos rītā.

No desmitiem līdz četriem mājās komai tuvināts miegs. Tagad skatos kā brālēna atvestais čivauva noņēmis mantu buldoga kucēnam un mēģina to nosargāt. Veiksmi.

Šodien no sešiem līdz deviņiem Arēnā patriotisms. Zosāda.

Aizmirsu enkuru un ēdu daudz sīpolu. Šitā vēl nekad nav bijis un sajūta ir tik laba.

Āda atstaro sauli un mati aizgājušās ziemas krāsā. That's just wrong.

Patīk Kobeins?

Vārdi tiešām sāp.

Daudz kā trūka, bet esmu pārstājusi medīt perfekcijas.
Bija trīs pudeles alus, pavisam nedaudz zaļumballes, fiktīvas attiecības ar pasākuma hostu, tēja ar cepumiem, perfekta vietulība teltī un kaimiņš kas krāc, četras stundas mašīnā, kas pie 100 km/h draud izjukt un šoferis, kas brauc uz 120, bija dīvaini pieņēmumi par mani un ex., bija badmintons četratā ar slapju auduma bumbiņu, šūpošanās līdz nelabumam un vainagu pīšana pēc tumsas iestāšanās.
Šodien mati smaržo pēc ugunskura un pilni ar vakarnakts madarām.