Atceros sestdien Māris atgādināja par mūsu vecajām un bezjēdzīgajām derībām, kuras noslēdzām pēc mana apgalvojuma, ka nomiršu viena. Viņš man aboslūti nepiekrita, uzsvērdams, ka es noteikti esmu pūkaina rozā radība, kas to vien gaida, lai savu dzīvi veltītu kādam citam, un ļoti ciešu tāpēc, ka šo savu dabisko vēlmi tik pretdabiski apspiežu. Tā kā neviens no mums nebija pārliecināts par to, kurš kura dzīves beigas sagaidīs, kā termiņu nodēvējām manu 30. dzimšanas dienu. Joprojām uzskatu, ka viņš muļķīgi iekritis.
Un te nu es šovakar esmu ar savu angļu valodas mājas darbu "marriage - past and present" ar sīkāmiem prasījumiem paskaidrot bez maz vai ideālās kāzas. Karsta šokolāde Dubultu parkā nāvīgi aukstas ziemas vidū der? Vai pudele alus Lielupes krastā vasaras novakarē?