"...Liekas, esmu ieradies par vēlu,-Pestrs noteica. - Dažas stundas vai dažas dienas par vēlu. Kad jūs braucat projām? Rīt?
- Parīt.
- Tā jau man izklausījās. Žēl gan.
-Žēl, - Liliāna atkārtoja, - tas nemaz nav tik skumjš vārds, kā ļaudis mēdz domāt.
- Vai tā ir kāda no jūsu jaunajām atziņām?
- Jā, un to es iemācījos šodien.
Pestrs pavilka atpakaļ viņas krēslu. - Ceru uz jūsu rītdienas atziņām.
- Turpretī cerība, - Liliāna noteica,- ir daudz skumjāks vārds, nekā ļaudis domā."


Remarks