Vieglā reibumā esmu sazvanījusi Andri un nosūtījusi sms abiem Dāvjiem, kurus atceros, šobrīd pēc garas darba dienas un pāris glāžu pacelšanas par Dāvidu, uzvilkusi viņa cepuri, klausos ūber dubstep izlasi, kamēr puikas ārā smēķē, un domāju kā lai neatlūst pirms atnāk Kristaps, tai pat laikā atceroties, ka jāiet gulēt, jo rīt darbs, kur mani spiedīs runāt krieviski. Jāizdomā kā pārdzīvot sāpīgās garlaicīgās fāzes, kurām jāiet cauri, pirms drīkstēs norauties no ķēdes Vecrīgā. Jo houseparty ir mainstream. Kā gadu aizvadīsi, tā nākamo pavadīsi. I wish.