Matos stārķa spalva, uz rokas Ivo zīmēts enkurs, grauzu saulespuķu sēkliņas, kamēr Mex savāca telti. Vecos vainadziņus sadedzināju, jauno pazaudēju apmēram ap to pašu brīdi, kad pazuda puse no sākotnējās kompānijas, pa ceļam uz mājām smējos par brāļa paģirām un Ivo divi sastrādātā atstāstu. Paģiru zupa neder, ja paģirainajai personai tā trīc rokas, ka karoti nevar noturēt. Cepu desiņas maizīšu pannā un jūtos kā pilsētniece. Jāpaguļ mazliet.

Man ir labi.

Arī tad, ja tev nav.