Izdomāju kā noraksturot pirmo stundu uz kalna manas šarmanti veiklās personas izpildījumā. Sajūta ir tāda, it kā es būtu pirmais no ūdens izrāpojušais abinieks, kuram jāizaudzē kājas no sākuma un tad vēl jāiemācās staigāt. Tikai tās pasaules vietā, kur es būtu pirmā dzīvā radība ar radošo staigāšanas ideju, es atrodos izplatījumā, kur vēl pirms manas izrampāšanās no ūdens, attīstījusies ātra un manevrētspējīga fauna.
Bet man patīk. Šodiena bija nogurdinoša, bet sasodīti patīkama. Reizēm ir veselīgi domāšanas procesu reducēt tikai līdz tām darbībām, no kurām atkarīga tava fiziskā pastāvēšana.

Man jūsu pūkaini hormonālais pavasaris neder. Es vēl neesmu atvadījusies no ziemas.