Joprojām nesaprotu, kāpēc cilvēki mani apsveic ar nonākšanu šeit. Tipisks meiteņu kolektīvs, kas mani vairāk kā biedē. Tas ir briesmīgi, ja pēc "falliskā simbola" uzzīmēšanas uz tāfeles neviens pat mazliet neiesmejas. Manā kursā 29 meitenes, 1 puisis, lekcijas notiek kopā ar otru SKS kursu, vispār esam 57, no kuriem 3 ir puiši. Smoku nost.
Viena trešdaļa mana kursa vīrišķo pārstāvju ir sisīši. Viņš (trešdaļa) pielien literatūras teorijas pasniedzējam, pie kam dara to pagalam draņķīgi, vārdam " dispersija" ļoti pašpārliecināti piedāvājot vārda "diaspora" skaidrojumu. Manā vecajā skolā neviens varbūt nepamanītu atšķirību. Te gan.
Mēģinu būt optimiste, domājot, ka varbūt dzīvošu, ja pasaules mākslas vēsture būs tikai vienu reizi nedēļā. Vispār - baigie skuķi. Vispār - ceru, ka iemācīsies paklusēt.
Literatūras lekcijas sākums bija cerīgs, bet 15 minūšu diskusija par atšķirību starp "dvesma" un " pūsma" tomēr kaut kā nobeidz manu ie - dvesmu.