Vakar dezinficējām dvēseli ar šķidrumu, no kura asaro acis. Tad man uzradās sabiedrotie zombiju šaušanā. Atbrauca Miķelis un Krišjānis, kurš prot ņaudēt kā kaķis, par ko es kaut kāda iemesla dēļ smejos katru reizi bez izņēmuma. Foršs vakars par spīti tam, ka es vienmēr lieki uztraucos, pirms kāds pie mums pirmo reizi ierodas. Patīkami. Atslābinoši. Smieklīgi. Tā, it kā pagājušās nedēļas nebūtu bijis.
Šodien sāp galva, bet tas ir sīkumiņš, labi, ka ne aknas.