| 12:15 pm |
Prologs
Še sāksim mēs meklēt nu tiesības savas
Bez jēgas un mitas, un saprāta stājas
Kad ugunīs izdegs viss atmiņu krājums
Kad veltīgs būs bijis tā kalnāju kāpums
Kad nezinās Daidals vairs itin nemaz
Kur tuneļiem viņa ir sākums, kur gals
Tas klīst varēs savējās atmiņās baismās
Un raudzīties pagātnes drumstalu plaismā
Bet likteņa dieves ja vēligi audīs
Ja vēlīgi šķērēs tās likteņa drēbi
Un tuneļu vērpetēs vēršgalvis klīdīs
Un upura jērus tur mocīs un kaus
Tad daidala garam būs lepnumā celties
Un klausīgu jaunavu asīnīs tērpties |