[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 6 most recent journal entries recorded in
veļļas rullis' LiveJournal:
| Wednesday, May 6th, 2009 | |
| 6:15 pm | es pateicu Laikam jau nav nekā pārāk svarīga šajā pasaulē. Ne tikai es neesmu svarīga, bet arī nevienam vārdam, kas nāk no manas mutes, nav pārāk lielas nozīmes. |
| Tuesday, June 24th, 2008 | |
| 5:32 pm | Un atkal sāpe Atkal par to pašu. Bet, ko lai dara, nav nekā mūžīga un pastāvīga, izņemot sāpes. Sāpes ir manas māsas. Es gribētu pasmieties par sevi, bet asaras birst. Nezinu, kad tas vienreiz beigsies! Vispār es esmu gudra, varu izdomāt visādas viltības, kā piečakarēt savu raudulīgo dvēselīti. Piemēram, pirms svarīgiem notikumiem ļauju sev uzcelt sapņu pilis, lai izskatītos pārliecinoša. Bet tad pienāk brīdis, kad groži izsprūk no rokām un sapņi aiztek ar asarām. Puika teica, ka mājai burbuļi. Tiešām, ja skatās caur ugunskura dūmiem uz māju, tā met burbuļus. Realitāte ir tik nereāla. |
| Tuesday, May 6th, 2008 | |
| 5:11 pm | man drudzis Dakteris atzina mani par slimu un izrakstīja zāles. Iedzēru zāles un devos strādāt tālāk. Vispirms gan aizgāju paēst pusdienas ar kolēģiem. Viņi tādi visi neapmierināti. Man gan viss labi. Un caur vieglu migliņu man pa galviņu peld dažādas interesantas bildītes. |
| Monday, April 14th, 2008 | |
| 4:03 pm | Zemeslode ir palikusi baigi maza. Nebaidies ceļot sevī. No sirds ved taciņa uz leju... un atpakaļ. Pa ceļam var redzēt ne tikai aknas, nieres un olnīcas, bet arī sāpes, gaismu, ziedus. Kad mēs esam divi istabā un nav nekādas kustības, es ceļoju sevī. Tur ir tik silti. Un kad Tu esi aizgājis, es aizveru acis un redzu ziedus. |
| Thursday, August 30th, 2007 | |
| 1:14 pm | Liela sāpe Tad man piemetās liela sāpe, pietiekami liela, lai mirtu. Nezinu, vai vecumgalā arī vēl tā sāpēs. Ja - jā, tad būs iespēja mirt, izjūtot sāpi. Gribas tomēr cerēt, ka kaut kāda brīnišķīga jauna apziņa nāks pār mani un es pacelšos pāri tam visam kā tāds ērglis. Varbūt tas man par sodu, ka teicu (nesen), ka man nospļauties par sāpēm, lai sāp, tad vismaz zini, ka esi dzīvs. Nemaz tik dzīva nejūtos. Slimības ierosinātājs ir zināms - pārāk daudz domāju. Es vispār vienmēr par daudz domāju, bet pēdējā laikā paliku vēl dulnāka un sāku analizēt sevi vēl trakāk. Laikam jāiet paelpot svaigu gaisu. |
| Monday, August 27th, 2007 | |
| 12:27 pm | nāk atkal prātā Vakar kafejnīcā redzēju vienu melnu, melnu sievieti ar bizītēm sarkanā kleitā. Tā bija āra kafejnīca, fonā koki un zāle. Kad viņa pacēla glāzi ar oranžu sulu, tas bija tik pilnīgs skats... Gribēju jau viltīgi nofotografēt ar mobīlo, bet viņa vairāk to glāzi neaiztika. Zaudēts skaistums. |