August 3rd, 2015

• Dzimšanas diena lidostā? Paldies, nē!
• 8/3/15 11:41 am
• Nekad nebija sanācis lidot dzimšanas dienā, bet pirmā pieredze nav nekāda iepriecinošā.
  
  Atgriezties no divām nedēļām Anglijā bija paredzēts ar WizzAir vakara reisu no Lutonas uz Rīgu. Tā kā par lētajiem reisiem nav vērts sūdzēties, tad šis ir vienkārši notikuma apraksts.
  
  Līdz lidostai tikām bez īpašiem starpgadījumiem. Mūs pat paņēma viens autobuss ātrāk par rezervēto laiku.
  Drošības pāraude pirmo reizi bez pīkstēšanas (tas ir jaunums!).
  Lētajiem reisiem parasti paziņo vēlu, no kuriem vārtiem jāizlido, tāpēc gaidījām (bijām laicīgi).
  Pusstundu pirms lidojuma tablo paziņoja, ka lidojums no 20:30 pārcelts uz aptuveniem 22:30. Jau tāpat bija paredzēts ielidot pēc pusnakts, bet nu tas sanāktu jau rīts. Labi, ka majupceļam transports bija sarunāts, bet vienalga - gaidīt liekas 2 stundas lidostā, kur bezmaksas wifi ir tikai 30min... Labi, ka ir kindle.
  Nopūtāmies un gaidījām. Labi, ka neatcēla vēl vairāk, kā bija jau vienreiz gadījies. Solītajā laikā paziņoja numuru un aizgājām pie vārtiem (ar iedalītām sēdvietām nav vairs jēgas stāvēt rindā), kur vēl dabūjām atundu pagaidīt (kopā izlidojām ~3h pēc plānotā).
  Kāpjot lidmašīnā kāds kretīns visu laiku pieprasīja stjuarta uzmanību, jo vispirms nevarēja apsēsties savā vai noskatītā vietā, visu vajadzēja TŪLĪT. Pēc tam vajadzēja somu nolikt tieši virs galvas. Pēc tam izģērbties. Un tam visam viņam vajadzēja, lai stjuarts palīdz. Pat tad, kad stjuarts teica, ka vēlāk palīdzēs, lai nekavē iekāpšanu, jams stāvēja pašā ejas sākumā un nelaida nevienu garām.
  Beidzot tikām līdz savām vietām, kur blakus sēdēja iesnains jaunietis. Ar diviem piegājieniem (un divām piedāvātām salvešu paciņām) lidojuma laikā spējām apvaldīt viņa bēdu līdz daudz maz menedžējamam stāvoklim.
  Pirms pacelšanās lidmašīna ilgi stāvēja un koši zaļi tērptas personas skraidīja iekšā ārā. Mums pat paziņoja, ka aizkavēšanās esot dēļ tehniskas problēmas Rīgas lidostā. Vai nu negribēja teikt, ka lidmašīnai bijusi kāda vaina, vai arī Rīga mūs neņēma pretī (apskatot salona saturu, es arī diez vai gribētu).
  Vienā brīdī nodzisa viss apgaismojums un iedegās avārijas gaismas - daudzsološs sākums. Ar to laikam tika galā, jo pēc daudzbalsīgas, bailīgas nopūtas gaisma atgriezās. Tad sākās aizdomīgas skaņas (kaut kas starp nevarēšanu iedarbināt mašīnu un nevarēšanu ielkt ātrumā). Pēc kādiem 5-6 šādiem trokšņiem beidzot sākām lēnām kustēties. Yey!
  Nenokritām. Salona saturs gan nekādu lielo baudu no lidojuma neradīja. Dažādi sportiski tērpti elementi (būtnes, kas uzskata, ka sporta tērps ir labākais apģērbs jebkurā situācijā) rādīja savas intelektuālās prasmes. Kā Inga teica - lidojošs 15. trolejbuss.
  Nolaidāmies, lidosta tukša, bet sapriecājāmies par ātru.
  Iesprūdām pie pasu pārbaudes. Nevarēja saprast, kurš tur īsti vainīgs (pārbaudītāji vai pārbaudāmie), bet galveno rindu nobloķēja viens tumšādainais, kas bija pamanījies izkāpt viens no pirmajiem, bet kura dokumenti robežsargam nepatika. Pērās tik ilgi, kamēr visa rinda pārvietojās uz tranzīta lodziņiem. Šīs rindas vismaz sāka virzīties, bet arī tur atradās malači, kas nevarēja izvilkt laicīgi pasi vai stāvēja no dzeltenās svītras 3m attālumā, tādējādi ievelkot to pasākumu.
  
  Beidzot tikām ārā, transports jau gaidīja un gultu izdevās sasniegt veiksmīgi, tikai 4 stundas vēlāk par plānoto, kas šādā situācijā rezultējas ar grūtu pirmdienu darbā. Eh...
  
  Toties no pozitīvās puses - mums bija 3 stjuarti un tikai viena stjuarte. :)
• 7 commentsLeave a comment