July 12th, 2007

• 7/12/07 05:48 pm
• Cik "Jēzus video" bija dinamiski popīgs un aizraujoši intriģējošs, tik "Vēsturnieki" pamatīgs un nepierasti saistošs romāns. Noslēpumu noslēpumi, to sarežģītā šķetināšana jo lielāku dara gandarījumu par nākamo nodaļu ar atrisinājumu vai solīti tam tuvāk. Grāmatas, kas pat pēc izlasīšanas atstāj daudzpunkti un neļauj tā vienkārši aizmirst.
  
  Pēc "Jēzus video" palika sajūta - "Ak, kāpēc ar mums nenotiek kaut kas tik aizraujošs?". Pēc vēsturniekiem - "Ak, kāpēc tas var notikt ar katru no mums?". Divas grāmatas, kas urbjas vēsturiskos avotos un reālās liecībās, kas savij to visu stāstījumā, papildinot ar izdomu, un tomēr tik atšķirīgas. Jo grāmatas vērtība ir tās pēcsajūtā. Lai arī ir izteikti sliktas atsauksmes par šo grāmatu, man tā tomēr sniedza baudījumu, šķirot lappusi pēc lappuses. Kā vidusmēra lasītājam, kam ir tikai aptuvena nojausma par vēsturi, nekādas bažas neradīja gadaskaitļu un hroniku atbilstība realitātei. Tā tomēr ir daiļliteratūra, nevis mācību grāmata.
  
  "Vēsturniekus" pēc sava materiāla varētu nolikt līdzās Eko, lai arī informācijas izklāsta sarežģītība ir nedaudz piezemētāka. Gandrīz vai gribās sarindot - Dens Brauns -> Andreass Ešbahs -> Elizabete Kostova -> Unberto Eko. Kāds var nepiekrist, bet manās acīs visas aizraujošas grāmatas, no kurām nevar atrauties, visas manipulē ar vēsturi, tikai secības gaitā zaudē mūsdienīgo dinamiskumu un kinouzņemšanas iespēju, to aizstājot ar vēl daudzpusīgāku informāciju, tās atklāšanas veidu. Un, iespējams, arī lasīšanas sarežģītību, tomēr nekādā ziņā nezaudējot pārējām. Grāmatas, kuras reizē gribas izlasīt vēlreiz un nekad vairs nelasīt, lai šketinājumu nesabojātu ar zināmām beigām.
  
  Gribu vēlreiz izlasīt Eko "Fuko svārstu", lai arī tā, šķit, ir grāmata, kuras baudīšanu visvairāk varētu izbojāt skaidrais un vienkāršais atrisinājums. Varbūt ir laiks aizstaigāt līdz grāmatnīcai un sameklēt ko jaunu?
• 17 commentsLeave a comment