| 2:26 am |
Kā tad mēs griežamies, ja mēs nekrītam nost?!
vakar pirms gulētiešanas izdzēru krūzīti kalmju tējas un uzdoomoju. klepus nepārgāja, bet ļoti ilgi atrados tādā pusnomoda stāvoklī, kur domas raisās kā iemiegot (tb randomas vizuālo asociāciju ķēdes), bet es neesmu iemigusi. uz rīta pusi redzēju sapnī, ka esmu atradusi Trakā Makša cienīgu patvērumu pagalam izpostītā tagadnē, pamodos laimīga.
meklēju biedru/-s, ar ko kopīgi izbraukt visus Babilonas karuseļus šoziem. tad var doties retrītā.
jo pilsēta ir dūmi, bet nav dūmu bez uguns, hhh
btw, šogad mana visvairāk apmeklētā vieta galvaspilsētā ir Pokrova kapi, jo atrodas kaut kur pa ceļam starp vairākiem pareizajiem jumtiem. |