| 1:48 pm |
Inventarizācija. Heidegger this, Heidegger that
How did Ipomoea become an alias once? the liking towards an idea of a perfectly symetric, brightly painted gateway to the unconscious, growing lush in the aesthetically unpleasant flowerpot of a common middle-aged housewife, must have taken grip, I guess.
Viens, divi, trīs, un dzirnakmens griežas kā vilciņš, krāsas saiet ķīselī, fukitol, I'm building a treehouse. gan jau tomēr nē, iedomājies naglas pats savā miesā, bet kaut kur ievākties vajadzētu, un visu dienu dalīt istabu ar brāli ir nogurdinoši (ja ne mokoši). naktis gulēt zemeņu dobē arī nesanāks, jo, kā ziņo vecmāmiņa, Koknesē dzīvo odzes un ar vienu kodumu uz visu dzīvi man ir gana, paldies. diez cik garu kabeli vajadzētu, lai ievilktu internetu saimniecības ēkā, nē, cik garas virvju kāpnes vajag, lai tur uzkāptu.
Kāpēc aizlienētas idejas tevi nevar patiesi izglābt no pašnāvības? "eureka!" one might shout. savus pavedienus tu nevari savērpt nekā citādi, kā tikai pats būdams šķiedras avots, jo valoda ir vienošanās, deskripcijas, bet tava pieredze tobrīd ir ārpus deskripcijām, tās nāk tikai vēlāk, kad mēģini apstrādāt milzīgo informācijas apjomu, lai būtu spējīgs to konstruktīvi nodot tālāk. ja šī pieredze būtu ārēja, tās būtu tikai valodas drumslas, kopīgi saprotami simboli bez konkrēta uzdevuma, jo ego reakcijai ir bezgalīgas variācijas. un atkal - mēģinājums piesaistīt pareizos simbolus, lai impulss sasniegtu galamērķi.
Gribēju sacīt kaut ko existenciāli svarīgu, bet man sirdī ir jūlijs un gluži vienkārši gribas skapi, jo es noslēpu, bet neatrodu. ej nu sazin, kāpēc noslēpu kastaņus mitrā skapī vai vecas angļu živenes pie kancelejas precēm. to iepriekšējo slēpņa mistēriju atrisināju daļēji, bet pāris dienas par vēlu, turklāt mīkla tika izdomāta vēl pavisam nesen. khosmos, kam tev vajag tik apjomīgu depozītu?mrītu mēģināšu atcerēties iegādāties pastkartes, viena tiks Monētu Džonam. boss paskatījās adresi un teica, ka bagāts, english people never forget. own car, own house, varbūt tikšu pie iPad Air ietilpīga rakstāmgalda. bet vispār, braucot šurp mantu pārvadātāju busiņā, sapnī tiku vesta caur ziedošu dārzu un viduslaiku kapsētām ar sniegbaltiem akmeņiem, galastacija bija Nākotne (tur ražo desas). žēl, ka tad, kad iedomājos, ka jāsameklē fotokamera, tika mainīts ātrums un es pamodos. |