Tales of the Glass Flower - Post a comment
cyrain
Garlaicīga dzīve?
"Atrodi kādu interesantu sabiedrisku nodarbi" mēdz ieteikt.
Kādu grupveidīgu sporta veidu, cibsieviešu populārās vēderdejas (vai kādas citas dejas), jogu, kādu kvazikristīgo draudzi vai jebkuras citas reliģijas atbilstošu formējumu vai kādu biš zinātniskāk pamatotu grupu terapiju. Ta kaut jaunu valodu apgūt, biš pie studijām atgriezties, vai vismaz korī sākt dziedāt (pie viena lepnumu un individualitāti apspiestu kārtīgi).


Kam tas. Kam vēl vienu baru cilvēku, kuru par-manu-interesantāko-dzīvi kārtējo reizi vērot no malas?
Un ja vēl jebkam tādam jātrauj laiks tam cilvēkam, kas ir mājās? Tam, kurš visai pamatoti justos sāpināts jau tikai zinot, ka tādas domas pa prātu viņa līdzcilvēkam virmo? Kur nu vēl, ja būtu spiests pieciest palikšanu vienam laiku pa laikam, kamēr es nejēdzīgi mēģinu sevi ielīmēt vidēs, kurās šā vai tā esmu un palieku svešķermenis?

Adaptācija ir lieliska lieta. "Ko velcies pakaļ" sāp vairāk par iemeslu, ko kāds min lai nedotos tev līdz. Un pat "Kur tu mani atvilki" var dzēst ar atgādinājumu par brīvo gribu.

Bet pret aukstumu vispakārt tas nepalīdz, pat ja aiz loga jau atkal pavasaris.Un drīz pēc tam - tas gadalaiks, kad sev atkal varēs sākt pārmest drosmes nesaņemšanu vienkāršai un takš it kā relatīvi nemaz ne tik nepatīkamai laicīgai nosalšanai tais gadalaikos, kas šādai nodarbei šais platuma grādos piemēroti.
Smieklīgi, bet attur kaut vai bailes no apsaldējumiem, no iebūvētā adaptācijas-centralizājas mehānisma cītīgas kāju un roku pirkstu upurēšanas mazliet ilgāku vitālo funkciju saglabāšanas vārdā. Un, protams, protams Permanent Brain Damage ir briesmīgs vārdu salikums. Brīvprātīgi panākt pārējo vitālo funkciju apstāšanos vienlaicīgi neiniciējot neatgriezenisku smadzeņu atmiršanas sākumu laikam nav iespējams nekā.

Un nē, es pat nemeloju, kad saku 'man viss ir lieliski'. Šī ir tikai galvenās straumes atstraume.
Doma, kas līdzās bijusi gadiem... gan ar pārtraukumiem, jā. Lai gan drīzāk jau vienkārši ar vienu vienīgu pārtraukumu nepilna pusgada garumā. Vienu tik garu, pret cik... 12 gadiem?

Bet patiesībā viss ir lieliski un man nav par ko sūdzēties. I'm just venting here, no worries.

Reply

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:
Te raksta
Cyrain
User: [info]cyrain
Name: Cyrain
calendar
Back March 2011
12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
***
   "This is a place where the dying come in hopes of winning life. We don't get many immortals."
   "I seek a different prize," the Immortal said.
   "Yes?" I prompted.
   "Death," he told me."Life. Death. Life."
   "Two different things," I said. "Opposites. Enemies."
   "No," said the Immortal. "They are the same."