Ekh, no ko viņi tik ilgi, ko nerādīja Šķērroci pa 5x dienā tikko Dēmoniskais Bārddzinis sāka kinoteātru sēdekļu nomā ripināties?

Bet sīkums par retrospekciju. Tā filma ir šausmīga.

Un ne jau dēļ nažiem un asinīm, bet ģimenes galvas epizodiskajiem audzināšanas mēģinājumiem.

Tik rezonējoši biedējoši, ka tirpas pār kauliem.

A citādi... Nekas šeit nerakstīts laikam jau ir laba zīme. No worries. Galvenais pašai nepārlasīt iepriekšējos mēnešos sadzejoto.