Kad par 'labi' definīcijai atbilstošu stāvokli kļuvis 'es šobrīd negribu neko. pilnīgi neko'.

Prāts kaut kur peld un laikam jau ar kaut ko nodarbojas no manis nezinot... tikai tās brīvās jaudas man arī nav diez ko atstāts. Tik vienaldzīgs kļuvis viss notiekošais, ka pat braukšana pa pretējo joslu liekas sīkums - tas 'jā, laikam tā darīt nebija labi. Kaut kāda iemesla pēc. Bet reizēm jau var, vai ne?'

Es baidos aizmigt. Kaut kur tās bailes noteikti bija, un pārspēlēt vēlreiz miegā...

Baidos.

Nespēju atjēgties pēc maratona?
Vai vienkārši kaut kas salūzis?
Vispār arī 30km/h var būt sāpīgi. Arī elastīgā žogā.