Brīžiem šķiet, ka enerģija iztek caur pirkstu galiem, atstājot vien nogurušu čaulu. Ne vairs ieinteresēti par grāmatiņām parunāt, ne patiesi pasmaidīt par kādu atsūtītu joku.

"Pasaki man kaut ko labu, lūdzu..." pakausī sēdošais kņudinātājs liek palūgt. Bet tas, kam pienāktos to prasīt kaut kur tālu, neaizsniedzams. A tie, kas tepat, kam paprasīt varētu - nu neprasa tak tādas lietas cilvēkiem tomēr. Neprasa.


Ierakties darbā ar pārcentību. Trīs lappušu analīze piecrindu atskaites vietā. Un klusa cerība, ka varbūt vismaz tur kadu emocionālo būstu izdosies saķert.

Izdevās. Šoreiz izdevās.

Tikai dīvains atgādinājums pēc tam sarunā, par labajiem sunīšiem, kurus stumj mājās. Google māk pieskatīt, lai vīkendos pastus sūti tikai, kad etanola saturs nokrities gana zemu, lai aritmētikas prasmes netraucētu. Bet kur paziņojums 'pēdējo 3 stundu laikā ar pārtraukumiem rakstītā vēstule šķiet nesakarīga. Vai jūties labi? Varbūt tomēr izdzēst, pirms adresāts izlasījis un tukšuma radītos tukšumus iztēlei aizpidlīt mēģināt ļāvis?

Bet vispār, šobrīd pārlādējos krietni ātrāk. Tas labi.