cycle

9.1.09 10:09

Kāds varētu iztulkot šādu sapni ?

Bija pāris dienas līdz jāņiem, ar draugiem gribējām svinēt kaut kur tepat Latvijā, bet bija protams jāiepērkas. Nezinu kādā sakarā, bet es devos uz... Dienvidkoreju, tur vienu dienu patusēju, sapazinos ar kaut kādu smuku korejiešu meiteni ar lielām acīm (vārdu gan neatceros, pārāk sarežģīts). Bet kaut kā nākamajā dienā izdomāju un aizbraucu uz Japānu. Protams, arī tur iepazinos ar meiteni, šoreiz vārdu pat atceros - Yuki. Kaut kur pie 1.60m, ar melniem matiem un rozā šķipsnām. Viņa turklāt repoja. Izdomāju, ka braukšu ar viņu uz Latviju, svinēt jāņus. Tikai kā tikt uz Latviju no Japānas? Izrādās, esot ātrvilciens, kas brauc cauri visai Āzijai un Krievijai tieši uz Baltijas valstīm un tālāk uz Poliju. Braucām, braucām, ātrums toč liels. Bet tad izrādījās, ka Latvijā un pat Lietuvā nepieturot. Uzzinot to, norāvu stopkrānu. Bremzēšanas process ilga tik ilgi, ka no Latvijas jau bijām izbraukuši un knapi nobremzēja pie Polijas/Lietuvas robežas. Tur arī sanāca lekt ārā un pavadīt jāņus pie leišiem. Izrādījās, ka leiši visas ligo dziesmas dzied tāpat kā mēs, tikai pieliekot "-as" klāt.

Pas gadskartas Janitas nacas, ligas, ligas,
Savas bernas apraudzitas, ligas ligas...

Iztulkojiet man šito....

PS. nē, es vakar nedzēru, nepīpēju, neko neriju un neko tādu nedarīju.

• ir doma

7.1.09 13:33

Esmu tā izbesijies. Man konkrēti vajag savākties.

• 1 raksta
• ir doma

29.12.08 12:23

Gaidīju decembra brīnumu, izskatās ka sagaidīju.

• 1 raksta
• ir doma

25.12.08 20:33 - Plāns?

Nākamgad iet uz mainstream.

• ir doma

21.12.08 00:08

Kā lai iesāk jaunu sākumu? Nekad neesmu ticējis jaunā gada apņemšanās figņām, bet šoreiz man tāda ir vajadzīga. Pagrieziena punkts, jauns sākums. Kaut kas, kas liktu aizmirst veco. Šobrīd vienīgā versija ir nospļauties un iet tālāk. Bet tas diez ko nelīdz.

• ir doma

20.12.08 16:27 - Laiks apstājas

šajos brīžos lidoju zemu, un tikai naktīs,
pazudis no radara, tā lai nespīd acīs
šodien vienalga, bet rīt tev nāksies atzīt,
ka piepildīju to, ko reiz tev sacīju

ja esi nācis, pār manu dzīvi lemt,
es tev saku, ej citur savu laimi tvert,
es tev nedodu, neko no tā ko varētu dot,
par to, ko vēlāk noteikti nāktos nožēlot,

pieticis kļūdu, pieticis man sūdu,
pieticis to, ka saka man, ka dzīve rūda,
vienīgā patiesība ir tāda, ka tā ir rūgta,
un tava klātbūtne šeit nav lūgta, skaiti savas lūgsnas

dzīvo savu dzīvi vienā ciklā, lai sirds sitās,
meklē laimi nelaimē, bet es to daru citādi
otrā krastā, tur kur klusā centra kastaņi,
kur tinte melna, un laiks apstājas

• ir doma

16.12.08 10:35 - Jauns atklājums.

Lai atrastu vienu poļu meiteni, hip hop dejotāju, latviešu google neder. Jaizmanto attiecīgi poļu.

+1 vel viens arguments kapēc mācīties poļu val, karstas meitenes.

Video, kur viņa dejo - DJ Decks feat. Kaczor, Gural, Peja - Dla Moich Ludzi

• ir doma

7.12.08 08:58 - Aplaupīts?

Man ir atņemts pēdējais elements, kas radīja smaidu sejā - normāla ziema ar normālu sniegu. Un normālu aukstumu. Fakts, ka vasaras jakā vari aiziet uz veikalu, mani nenormāli izved no pacietības. Un fakts, ka neviens nesūdzas par nenormālu aukstumu, vel vairāk. Nē, visi šobrīd runā tā, it kā būtu pavasaris : mīlestības, attiecības, sekss. Man jau tā riebjas pavasaris, bet, ja tas vel aizvietos ziemu un kļūs pusgadu garš, es nudien sākšu domāt par pārcelšanos uz Aļasku vai Sibīriju.

• ir doma

4.12.08 04:50 - Dzīve kājām gaisā...

Nudien, viss ir apgriezies otrādi. Senāk šajā laikā gāju gulēt, tagad es esmu tikko pamodies. It kā dzīvoju šeit, bet prātā cita laika zona. Ja normāls cilvēks ceļās aptuveni 8:00, tad mans prāts ir noregulēts pēc Honkongas vai Šanhajas laika.
Nekad nezināju, ka tik agri rīti spēj būt tik depresīvi. Jo ārā nav ne piliena gaismas un ir sajūta, ka esi pamodies nakts vidū. Un ja kāds lettiņš ir vel augšā, tad tikai tāpēc, ka ir apdzēries un klejo pa Vecrīgu. Bet es mēģinu iezubrīt marketinga teoriju, lai pēc 4 stundām rakstītu kd. Nu jā, decembris ir sācies, "code red" utt. Sesija palikusi neciešami tuva.

• ir doma

13.11.08 02:39 - Komati, jebšus pāris soļus atpakaļ

Kas ir punkts A? Jautājums, uz kuru nevar atbildēt ar jā/nē. Jautājums, uz kuru nevar atbildēt ar vienu teikumu. Šis A ir pirmais posms. Posms, ko vēlējies vai vismaz tā škiet. Sākums visam skaists, bet laimīgas beigas nepastāv. Bet es, laikam, nekad nelieku punktus, mūždien komati. Sentimentālas atmiņas jeb novirze no realitātes, no C.

Lai nu kā, rītdiena būs tuvāk punktam A. Jo tā sagribējās, jo radās sajūta, ka tā vajag. Jo škiet nepieciešami, kā Ziemassvētkos sniegs, kura parasti nav. Lai paspertu soli uz priekšu, ir jaaplūko iepriekš spertie soļi. Varbut virziens bija nepareizs? Un šoreiz es neklausīšos lētu bāru sarunās, neļaušu villainai mēlei man prātā čukstēt.

Sķiet kaut kad nesen bija jaunais gads. Tu jau zini, visi izsaka dažādas apņemšanās, nosolās ko mainīt. Es togad neko neapņēmos, jo neticēju. Un joprojām neticu, ka viena muļķīga diena, var izmainīt visu gadu. Par daudz šampanieša un tas visu izsaka. Piemēram, vientuļie tad vēlās, kaut šo gadu vairs nebūtu tādi. Un ļauj šampanietim runāt savā vietā. Viena glāze, divas, trīs. Un vairs nav vientuļi. Līdz nākamajam rītam. Jo ar ko pavadīsi gadu miju, ar to visu gadu būsi. Neticu. Un zinu, ka man ir taisnība.

• ir doma

12.11.08 05:05 - Ievads

Neona gaismas un cilvēku pūļi, kas strauji mainija virzienu, itkā nezinādami ko paši grib. Viņi joņoja pa NYC ielām, no punkta A līdz punktam B. Un tad atpakaļ no B uz A. Tas lika man apjukt. Vai varbūt tomēr vainīgas bija neona gaismas, dažādās bāru izkārtnes un milzonīgi lieli reklāmu ekrāni, katrs mēģināja tev kaut ko pārdot, ieteikt vai vismaz informēt. Un kā tu, cilvēks, neapjuksi. Ne velti šeit visi šaudijās starp diviem punktiem - Jo tālāk par B tikt nevarēja, ja tev ir jaizvēlas starp McDonalds vai mazu ķīniešu ieskrietuvi. Varbūt tā bija korejiešu, bet ja godīgi, varbūt man bija vienalga. Mēģinot lasīt ēdienkarti vienlaicīgi nenolaižot acis no simpātiska izskata aziātiskas izcelsmes officiantes un vienlaicīgi domājot, vai es pasūtu vistu sojas mērcē vai radījumu, kas vel nesen bija uz četrām kājām un ņaudēja. Un tad radās šī doma - Tu pats esi iekļauts pilsētas ēdienkartē. Varbūt vienu dienu izvēlēsies tevi un slavēs pavāru, varbūt neizvēlēsies. Bet tas nemaina faktu, ka esmu apjucis. Vai varbūt tieši otrādi, sapratis ko gribu. Jā, es gribu. Gribu tikt tālāk par B, mans mērķis ir tikt līdz C.

Tiko attapos, ka biju apjucis, kaut esmu šeit, mazā austrumeiropas pilsētiņā, kas pēc vietējiem standartiem skaitās milzīga. Neona izkārtņu vietā te ir vientuļas laternas un uz katra otrā stūra tukša spēļu zāle. Un atkal A->B sindroms. Nekas nav mainijies un nebūs mainijies arī rīt. Vismaz tiem stāviem, kas klusībā klejoja pa ielām. Un viņiem, kas smējās par tiem, kas apjūk neona gaismās. Cikls, cilpa, mūžīgs aplis, gads pēc gada. Kas mainās? Vakar kāds teica, ka nu ir krīze. Ja nemaldos, šodien tas pats kāds teica, ka šodien ir krīze. Un es varu saderēt, ka rīt tas pats kāds, ja vien viņam nebūs sirdslēkme no mūžīgās krīzes, teiks to pašu. No A līdz B, tā itkā alfabētu nezinātu. Nē, tam ir jāpieliek punktu, šeit un uz vietas. Un tagad nevis decembrī. No šodienas es sāku meklēt C. Cikls. Jeb kā NYC teiktu - "Cycle"

• 1 raksta
• ir doma