9:55PM
ne jau par balto nāvi
Turklāt pie visa tā, kā man nav un trūkst, es esmu vājš, man pietrūkst spēka piecelties un nospļauties.
cilvēkam vajag kādu ar ko parunāt. kādu, kas dzird un kam nav vienalga. reizēm paslīd kāja, un tu runā ar kādu, kam uz tevi uzspļaut, bet tu tam negribi ticēt, tu esi sastāstījis sev nezin' ko. tu esi tik vecs un tik naivs, un neko šajā dzīvē neiemācies. kļūsti par visu nelaimju čupu, pats saindēts esi un indē it visu, kas pa ceļam. apburtais ne būt ne burvīgais loks. tev jāiet kaut kur citur, bet neviena nav, jo nav tā, ko gribētos. es neesmu brīvs, esmu savu vēlmju verdzībā. es esmu tumsas cilvēks, jo laiks mani ir sakropļojis.
Man ir parasts depresīvs stāvoklis un viss. Gribas tikai gulēt, jo tā varu aizbēgt no realitātes. Ja tā nebūtu, es taču neārdītos sīkumu dēļ, visu laistu pāri galvai. Stulbākais, ka netieku pats ar sevi galā, vienkārši nepietiek spēka, lai gan cenšos, bet pat censties nesanāk līdz galam. Vienvārdakot, tizlenis, kam visu laiku nāk virsū raudiens.