 | ctrnz wrote on January 4th, 2005 at 12:29 pm |
pirmais pavasara mirklis
Basām kājām skrienu pa pilsētas vārtiem. Izstaigāju savas atmiņas un citu sapņus. Atkal nolieku sveci zem plaukstas, tā lai nav auksti.
Klausos klusumā un nesaprotu sevi. Sirds itkā pukst, bet atturīgi. Vārdi rada jaukumu un briesmas. Nepateikto pasacīs kāds cits.
(
Read Comments)